Elga Zariņa: “Laikam esmu perfekcioniste, jo visu vēlos padarīt maksimāli labi.
Elga Zariņa: “Laikam esmu perfekcioniste, jo visu vēlos padarīt maksimāli labi.
Lizumniete Elga Zariņa ir starp ilggadējām Lizuma kultūras nama vidējās paaudzes deju kopas “Untums” dalībniecēm. Šobrīd dejotāja kopā ar meitu Anniju izbauda atvaļinājumu, rosās siena pļavā un domās jau pošas uz deju svētkiem Rīgā, tāpat kā viņas deju partneris un labs draugs Raivis Liepiņš.
“Untumā” esmu sākusi dejot pirms 11 gadiem. Pirms tam tautiskās dejas nedejoju. Savulaik vairāk biju pievērsusies estrādes dejām, bet tad tās nomainīju pret sportu, un dejošanai vairs laiks neatlika. Skolas laikā nodarbojos ar vieglatlētiku. Tas pamudināja pēc Lizuma vidusskolas beigšanas iestāties Sporta akadēmijā. Šobrīd no fiziskajām aktivitātēm ir atlikusi tikai dejošana,” stāsta Elga. Tikai tad, kad rodas nepārvarama vēlēšanās, viņa dodas uz tuvējo mežu, lai skrietu.
Biju pamatīgi nobijusies
Kad Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte Elgai izteikusi priekšlikumu iesaistīties vidējās paaudzes deju kopā, Elga uz pirmo mēģinājumu posusies, tik tikko spēdama valdīt satraukumu. “Biju pamatīgi nobijusies, kā mani pieņems pārējie kolektīva dalībnieki, jo viņiem jau bija pieredze. Tomēr visi bija ārkārtīgi draudzīgi, atsaucīgi un saprotoši. Sākumā, pēc katra mēģinājuma atgriežoties mājās, vakaros ilgi nevarēju iemigt, jo domās izdejoju visus soļus un deju rakstus. Tagad vairs to nedaru, jo viss tiek apgūts mēģinājumos,” smejas Elga. Viņa atzīst, ka tautiskās dejas salīdzinājumā ar estrādes dejām esot sirdij tuvākas. “Manuprāt, tas tāpēc, ka katrā latvietī mīt dejotprieks. Liela nozīme ir arī kolektīvā valdošajai noskaņai,” stāsta dejotāja.
Mēs esam īpaši
Raksturojot “Untumu”, Elga izsaucas: “”Untums ir īpašs!” Ne tikai es, arī pārējie kolektīva dejotāji apliecinās, ka mēs esam paši labākie! Ne jau par velti arī tāds nosaukums, kas radās kāda dejotāja dzimšanas dienas svinībās. Mums katram ir savi untumiņi, bez kuriem mēs nekādi nevaram iztikt. Iespējams, ka arī nosaukums veido kolektīvā valdošo labo noskaņu,” prāto Elga. To apliecina arī viņas deju partneris Raivis. Katram dejotājam esot būtiski izteikt savu viedokli, svarīgi, lai ar to rēķinātos citi. Arī tad, kad aizsākoties sarunas par konkrētu deju, “Untuma” vadītājai Dainuvītei Putniņai tikai ar pūlēm izdodoties rast kopsaucēju pēc tam, kad uzklausītas 16 cilvēku domas. “Galavārds noteikti pieder Dainuvītei. Mēs visi esam pieauguši cilvēki un saprotam, ka patiesība dzimst strīdos. Pirms koncertiem vienmēr visi strīdi un untumi aizmirstas. Arī vadītāja uzmundrina, liekot saņemties un pārliecinot, ka mēs noteikti varam nodejot ļoti labi,” saka Elga.
Atšķirībā no citiem kolektīviem pirms stāšanās skatītāju priekšā “Untumam” neesot ne speciālu buramvārdu, ne sadošanās rokās, ne īpaša saukļa. Katram pašam esot savi klusībā izrunāti veiksmes vārdi.
Gatavi trakām idejām
Neesot viegli pēc garas darbdienas posties kārtējam mēģinājumam, arī noskaņojums ne vienmēr mēdzot būt labs, tomēr stundas, kas atdotas dejai, liekot visu aizmirst. “Neviens mēģinājums neiztiek bez jokiem un jautrības. Ne reizi vien esmu domājusi, ar ko “Untums” atšķiras no citiem kolektīviem, un sapratusi, ka mēs visi esam dulli, gatavi ļauties trakām idejām. Kopīgi esam gājuši čigānos, kad precējās kāds dejotāju pāris, sākot jaunu darba sezonu, esam braukuši apsveikt vidējās paaudzes deju kolektīvu “Apinītis” un izstrādājuši daudz ko citu. To darām, lai būtu interesanti dzīvot. Nebaidāmies pasmieties arī par dažādiem atgadījumiem,” saka Elga. Raivis savukārt atceras, kā koncertā Druvienā vienu deju nācies dejot bez mūzikas pavadījuma, iztiekot ar skatītāju aplausiem. Dejotāji nenoliedz, ka pirms katra koncerta esot neliels lampu drudzis, īpaši tad, kad jāuzstājoties sava pagasta ļaudīm. “Pret savējiem atbildība vienmēr ir lielāka, jo te ir lauki, kur visi visu vienmēr pamana, ir kritiskāki pret savējiem. Liela nozīme ir arī partneru saskaņai. Ir jājūt otrs cilvēks, ar kuru tu dejo, lai justos droši, ka var uz viņu paļauties arī tad, ja gadās kļūdīties,” uzskata Elga. Viņa sevi raksturo kā cilvēku, kam piemīt liela atbildības sajūta. To viņa novērojusi arī citos “Untuma” dejotājos, piemēram, nesen Lietuvā Rietavas pilsētas 755 gadu jubilejai veltītajā koncertā. “Kā gan citādāk, jo mēs bijām vienīgais kolektīvs, kas pārstāvēja ne tikai Gulbenes rajonu, bet arī Latviju. Dejojām trīs dejas. Jutāmies gaidīti un aprūpēti,” atceras dejotāja.
Deju svētki ir pārbaudījums
Elgai un Raivim šie būs trešie lielie Dziesmu un deju svētki, tāpēc jau zināms, ka jābūt gataviem lielai mēģinājumu slodzei, jāapbruņojas ar pacietību un iecietību pret citiem, jo ne vienmēr grūtāk pārvarama esot fiziskā, bet psiholoģiskā slodze. “Tas ir savdabīgs realitātes šovs, jo visi esam kopā,” salīdzina Raivis. Elga piebilst, ka svētku radītā kopības sajūta neesot vārdos izsakāma. Tā ikvienam svētku dalībniekam liekot sajusties kā daļai no visas latviešu tautas. Izjūtas nespējot nomākt arī pārgurums. “Mēs vienmēr izdomāsim kaut ko, lai nebūtu garlaicīgi. Arī gulēt diezin vai kādam būs ļauts,” pārliecināta Elga. Viņa un Raivis atzinīgus vārdus velta arī “Untuma” vadītājai Dainuvītei. “Kolektīvs bez Dainuvītes nav iedomājams. Lai viņai vēl ilgi pietiek spēka mūs vadīt, jo tas nav viegli! Dainuvīte ir īpašs cilvēks, kurš jebkurā situācijā atradīs izeju un, ja vajadzīgs, visu spēs vērst par labu. Viņa ir gaišs cilvēks, kam piemīt veselīga humora izjūta,” saka Elga. Pārējiem kolektīva dalībniekiem viņa un Raivis novēl izturību un labu noskaņojumu deju svētkos, bet pēc tiem – izbaudīt vasaru!
