Spānija Ingai Barinskai un Janai Igaviņai atmiņā paliks kā zeme, kuru nekad nevar izpētīt.
Spānija Ingai Barinskai un Janai Igaviņai atmiņā paliks kā zeme, kuru nekad nevar izpētīt
“Šis ceļojums uz Spāniju bija mūsu pašu izdomāts, izplānots un rezervēts. Galvenais, ir jābūt gatavam dažādiem izaicinājumiem un pārmaiņām, jo kaut kas var notikt tā, kā iepriekš nav plānots,” saka gulbeniete Inga Barinska un lejasciemiete Jana Igaviņa, kuras nesen atgriezušās no saulainās Spānijas.
Biļetes ceļojumam Jana un Inga rezervēja jau ziemā. Sākumā viņas ar lidmašīnu devās uz Brēmeni, bet nākamajā dienā lidoja tālāk uz Žironu, no kuras ar autobusu devās tālāk uz Barselonu. Viņas apmetās studentu hostelī pašā pilsētas centrā pie slavenās Kristofora Kolumba statujas. “Tā bija ļoti jauka viesnīciņa, par nakti mēs tur maksājām tikai apmēram 15 latus,” stāsta Jana.
Pilsēta atvērta tūristiem
Jau pirmajā dienā gulbenietes iegādājās Barselonas karti, ar kuru braukšana metro ir par brīvu un arī daļu muzeju var apmeklēt par brīvu, savukārt citus – ar atlaidēm. “Šī karte izmaksāja 30 eiro. Tiem, kas ceļo vieni paši, es ieteiktu iegādāties šo karti, noteikti vajadzētu arī apdrošināties, jo nekad neko nevar zināt,” atzīst Jana.
“Barselona ir milzīga pilsēta, taču ļoti saprotama un atvērta tūristiem, it visur ir norādes, tiek domāts par to, lai it visur varētu nokļūt, to mēs tagad varējām pilnībā izbaudīt, turklāt cilvēki tur ir ļoti laipni. Tā, piemēram, vienā brīdī mēs pētījām karti, nevarēdamas atrast kaut kādu objektu, te pēkšņi pie mums nāca klāt cilvēki un prasīja, vai nevar kaut kā palīdzēt. Tiesa, lai tur varētu kaut ko atrast, ir jāprot angļu valoda, ļoti labi, ja ir zināms kaut kas arī spāniski,” norāda Jana.
Fascinē Gaudi arhitektūra
“Ja tev nestāv gids aiz muguras, tu vari vienkārši nesteidzoties baudīt visu, kas notiek apkārt. Mēs staigājām pa garāko gājēju ielu – La Rambla. Tur ir tāda nedaudz bohēmiska noskaņa, apkārt ir dzīvās skulptūras, gleznotāji, cilvēki plūst pa vidu, lēnām vari pētīt viņu skaisto gotisko arhitektūru. Agrāk man Spānija asociējās ar dejām un buļļiem, tagad vairāk iepazinu viņu arhitektūru,” saka Jana. Antonio Gaudi unikālā arhitektūra ir Barselonas simbols, to gulbenietēm arī pilnībā izdevās iepazīt.
Jāmācās atpūsties
“Tūristu gan it visur bija milzīgi daudz, tā vien šķiet, ka viņu ir vairāk nekā pašu spāņu,” atzīst Inga. “Latviešus sarunājamies nekur gan nedzirdējām, toties bija daudz krievu, arābu, beļģu, horvātu, vācu, arī japāņu, ķīniešu. Jāteic, ka pārsvarā ceļotāji bija jaunieši un pensionāri, turklāt interesanti šķita, ka tagad par modes lietu ir kļuvusi ceļošana ar dzīvniekiem,” stāsta Jana.
“Mums ļoti neierasta šķita viņu siesta – laiks no pulksten 13.00 līdz 17.00, kad visapkārt ir miers. Tad viņi visi dodas pagulēt, atpūsties, visi veikaliņi tiek aizslēgti,” stāsta Inga. “Es to nevarēju saprast. Viņiem šī siesta ir svēta lieta. Inga jau man teica: “Atpūties!”, bet mēs jau tā nemākam un tikai pēdējā ceļojuma dienā es biju iemācījusies nesteigties un atpūsties šajā laikā,” piebilst Jana.
Abas gulbenietes nesteidzoties izbaudīja un izgaršoja Barselonu, staigāja pa promenādi un Barselonas ielām, gar kurām aug palmas un krāšņi augi, viņas izbrauca ar kuģīti apkārt Barselonas krastiem un jutās kā nokļuvušas seriālos. “Man ļoti patika Barselona, tā ir pilsēta, ko laikam nekad nevar izpētīt un iepazīt. Domāju, ka, braucot nākamreiz, es to redzētu pilnīgi citām acīm. Tā ir pilsēta, kurā ir kaut kas īpašs. Tajā ir kaut kāda enerģija. Es daudz kur esmu bijusi, bet šis ceļojums bija pavisam citādāks,” vērtē Jana.
Komplimenti uz katra soļa
Pēc tam abas ceļotājas devās uz nelielu kūrortpilsētiņu Lloret De Mar, kur četras dienas vienkārši atpūtās Vidusjūras krastā. “Paguvu gan laiski pagulēt saulē, gan arī paspēju apskatīt kapus, jo man šķiet, ka tie ir katras kultūras rādītājs. Arī kapos ir ienākusi Gaudi arhitektūra,” stāsta Jana. “Šajā pilsētiņā varēja pilnībā izbaudīt arī nakts dzīvi. Vakarā, izejot uz ielas, meitenes burtiski tiek ielenktas, tiek piedāvāts doties iekšā diskoklubos, kur viņām viss būs par brīvu, visapkārt skan komplimenti,” stāsta Inga. “No komplimentiem tur tiešām nevar atkauties, kas mums, aukstajām ziemeļniecēm, varbūt ir nedaudz neizprotami, taču šie visi komplimenti ir nekaitīgi un pieklājīgi,” piebilst Jana.
Būtu vēl daudz ko redzēt
Kopumā Jana un Inga Spānijā bija deviņas dienas. Viņas iztērēja apmēram 400 latus. “Aviobiļetes izmaksāja 110 lati katrai, apmēram tikpat iztērējām viesnīcām. Muzeju apmeklējumi vidēji maksā 6 līdz 8 eiro, tikai daži ir dārgāki, ēšana arī ir samērā lēta, jārēķinās, ka sabiedriskais transports ir dārgs,” stāsta Jana. “Lai ekonomētu, mēs trīs naktis arī gulējām lidostā, tur mums bija jāpavada dažas stundas līdz izlidošanai, tādēļ domājām, ka nav vērts to nakti pavadīt viesnīcā,” atklāj Inga.
“No spāņiem var gūt viņu pozitīvo mieru. Nezinu, kādi ir angļi ar savu angļu mieru, bet spāņi ir īsti siestas cilvēki,” atzīst Jana, piebilstot, ka kādreiz vēl gribētu aizbraukt uz Spāniju, jo tajā vēl ir daudz ko redzēt.
