Latvāņu izplatības ierobežošanai finansējums pašvaldību budžetos nav paredzēts, tāpēc ar indīgo augu lielākā cīņa būs jāizcīna pašiem zemes īpašniekiem.
Latvāņu izplatības ierobežošanai finansējums pašvaldību budžetos nav paredzēts, tāpēc ar indīgo augu lielākā cīņa būs jāizcīna pašiem zemes īpašniekiem. Pašvaldībām ir iespēja rakstīt projektus Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas izsludinātajam projektu konkursam.
Latvāņu izplatība katru gadu pieaug vismaz par 10 procentiem. Ja netiks veikti nekādi pasākumi to izplatības ierobežošanā, tad pēc diviem gadiem latvāņi aizņems apmēram 30 000 hektāru lielu platību.
Gulbenes rajonā latvāņi izplatījušies jau vairāk nekā 300 hektāru platībā. Mūsu rajons ir starp 15 Latvijas rajoniem, kuros ir lielākā latvāņu izplatība. “Līdz šim tā arī nav atrasts visaptverošs risinājums auga izplatības mazināšanai. Tam ir vajadzīgs ilgstošs un mērķtiecīgs darbs un ievērojams finanšu ieguldījums. Paša spēkiem var cīnīties ar dažiem latvāņiem savā dārzā, bet ne lielās platībās,” uzskata pensionētā agronome Lūcija Cīrule.
Zemkopības ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu par Sosnovska latvāņa izplatības ierobežošanas kārtību. Noteikumu projektā ir paredzēti pienākumi zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, kura zemē atrodams un izplatījies latvānis.
Latvāņu ierobežošanas organizatoriskais plāns tiks izstrādāts arī pašvaldību līmenī. Rajona pašvaldība organizēs un koordinēs latvāņu ierobežošanas pasākumus, ja vairāk nekā 2 procenti rajona teritorijas būs invadēta ar latvāņiem. Pārbaudi lauksaimniecībā izmantojamās zemēs veiks Augu aizsardzības dienesta speciālisti. Savukārt privātās zemes īpašniekam par latvāņu apkarošanas pasākumiem dienests būs jāinformē līdz katra gada 1.februārim.
