Vēstures pētnieku biedrība ir neizpratnē par inspekcijas pretenzijām.
Vēstures pētnieku biedrība ir neizpratnē par inspekcijas pretenzijām
Vēsturiskā Latvijas armijas vasaras nometnes vieta Litenē būtu jāiekļauj aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, lai pasargātu to no “melnajiem arheologiem”, kuriem izrakumi ir bizness. Šādu viedokli “Dzirkstelei” pauž Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.
“Jābrīnās, kāpēc tas līdz šim vēl nav noticis. Šis taču ir valstij nozīmīgs objekts,” saka S.Dundure. Viņa uzskata, ka šā objekta izpēti varētu rosināt veikt Kara muzeju.
Nesen S.Dundure policijai ziņojusi par nesaskaņotiem arheoloģiskiem izrakumiem Litenes nometnes vietā, ko veica sabiedrībā ar Latvijas televīzijas palīdzību plaši savu darbību izdaudzinājusī Vēstures pētnieku biedrība. Policijas iecirkņa inspektors solījies meklēt rokā biedrības cilvēkus, lai rakstītu administratīvo protokolu.
Bija jāsaskaņo izrakumu veikšana
Racējiem savas darbības bija jāsaskaņo ar zemes īpašnieku – “Latvijas valsts mežiem”. Turklāt likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” teikts, ka par objektiem, kuri atrasti un kuriem varētu būt vēsturiska vai citāda kultūras vērtība, desmit dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Atklājot arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpartrauc.
Biedrības pārstāvis Roberts Kļimovičs “Dzirkstelei” saka: “Mēs esam kļūdījušies tādā ziņā, ka neesam pilnībā izpildījuši visu to, ko prasa likums. Daudz ko mēs vienkārši vēl nezinām. Taču visu, ko mēs darījām Litenē, darījām ar labām domām. Mūsu biedrības statūti nosaka, ka meklējam Latvijas armijas karavīru apbedījumus. Gribam atrast virsnieku apbedījumus, kas, mūsuprāt, vēl nav atrasti.”
Joprojām aizliegtā tēma?
Biedrības vadītājs Arvīds Turlais “Dzirkstelei” bilst, ka līdz šim “20 gadu laikā nevienam nekādas daļas nav bijis par karavīru nometni Litenē”, jo pētījumi šeit nav veikti. Bijusi sajūta, ka šī joprojām vēsturniekiem ir “aizliegta tēma”. Biedrību nacionāli noskaņoti Latvijas patrioti izveidojuši ar mērķi aizpildīt šo robu.
R.Kļimovičs bilst, ka Litenes nometnes vietā izrakumus veikuši vairāki desmiti cilvēku. Atradumus esot centušies uzskaitīt. Arī bez viņa pārstāvētās biedrības citi veic izrakumus Litenes nometnes vietā. Par to R.Kļimovičs esot pārliecinājies, pastaigājot pa mežu un apskatot šo vietu. Savukārt biedrība savu darbu esot veikusi atbildīgi. “Atradumus nodevām Litenes muzejam. Vienu šauteni nodošu Kara muzejam,” saka R.Kļimovičs.
