Lejasciemam ir savs “Šķūnenieku kauss”, bet Beļavā prot dejot vēderdejas.
Lejasciemam ir savs “Šķūnenieku kauss”, bet Beļavā prot dejot vēderdejas
“Šķiet, ka pati daba šo pusi ir apveltījusi, radot krāšņas dabas ainavas. Cauri pagastam tek garākā Latvijas upe Gauja.” Tā rakstīts informatīvajā bukletā par Lejasciemu, ko, tāpat kā Beļavas pagastu, kas ir starp teritoriāli lielākajiem rajona pagastiem, apciemojam 26. jūnijā.
Ar Beļavas pagastu iepazīstina pagasta lauku attīstības speciāliste Anita Rakstiņa. Vispirms “eksaminējam” pagasta sociālo darbinieci Mudīti Cingleri. Uzzinām, ka daudzdzīvoķlu mājā ir ierīkoti divi sociālie dzīvokļi – kopā septiņas istabas. Pagaidām sociālajā dzīvoklī izmitināti tikai trīs vecie vientuļie cilvēki, kurus divas reizes nedēļā dodas apraudzīt sociālā aprūpētāja. Pagājušajā gadā izveidota pensionāru biedrība. “Gribam, lai pagastā būtu arī kāda jauniešu biedrība. Ozolkalnā ir neformāla jauniešu grupa. Lai tā varētu pulcēties, plānojam atvēlēt bijušās pasta nodaļas telpas,” stāsta A.Rakstiņa.
Gatavi pārmaiņām
Pastāvēs, kas pārmainīsies, tā varētu teikt par Ozolkalna pamatskolu, dzirdot tās direktores Sofijas Sudarovas stāstījumu par izmaiņām, kas sagaida skolu un tās apkārtni. “Mums top projekts skolas ēkas, ēdināšanas bloka un internāta renovācijai, kurā ziemas mēnešos mitinās vairāk nekā 30 skolēni. Esam saņēmuši līdzekļus – 3410 latus – arī sporta inventāra iegādei. Lai pārveidotu skolas apkārtni, esam vienojušies ar pagastu, ka tas ņems aizdevumu,” stāsta direktore.Viņa cer, ka pēc skolas renovācijas izdosies rast telpas arī skolas muzejam, kas šobrīd atrodas nelielā telpā. Jaunu mājvietu – pagasta padomes ēkā – radusi arī pagasta bibliotēka. Apskatām arī Augulienas pili. No tās pārvaldnieka uzzinām, ka, iespējams, rudenī tās ēku komplekss varēs uzņemt viesus, tiks ierīkota moderna virtuve, konferenču zāle un cits. Pārmaiņām gatava ir arī Krišjāņa Valdemāra pamatskola. Šobrīd tās direktore Ērika Ivanova lepojas ar bruģēto laukumu bumbas spēlei, piesaucot arī atjaunoto Pilskalna estrādi, kas tikusi pie jaunas grīdas, apgaismojuma un soliem. Brīdi ciemojamies Ziedoņa Jansona zemnieku saimniecībā “Kalves”. Tur apbrīnas vērta ir saimnieka rokām veidotā malkas grēda, kas līdzinās mūrim. To saimnieks atjaunojot un papildinot apmēram reizi divos gados. Kā parādei izlikta rindojas dažāda lauksaimniecības tehnika, kur tad vēl gelznainā Augulienas ezera krastmala un plosti, ar kuriem, piemēram, dzimšanas dienu svinētu sveču gaismā pašā ezera vidū! Piestājam arī Edžus Vējiņa “Vētrās”, izlīkumojam cauri Letēm, pakavējamies brīvdienu mājās “Maķeši” un atzinīgi izsakāmies par Zentas Taurenes zemnieku saimniecību “Bērziņi”, kurā ir vieta 100 liellopiem.
Spēs pastāvēt
“Lejasciema pagasts varēs dzīvot un pastāvēt arī tad, ja būs izveidots Gulbenes novads, jo tā pamats ir cilvēki,” pārliecināti saka Lejasciema pagasta padomes sekretāre Dace Milne, kurai uzticēts prezentēt pagastu. Pagastā ir apmēram 1900 iedzīvotāji, kuri ir dažādi, vienreizēji un atšķirīgi. Atzīstami, ka pagastā palielinās bērnu skaits, piemēram, pērn piedzimuši 22 mazuļi. Pirmsskolas izglītības iestādē “Kamenīte” ir apmēram 70 bērni, Lejasciema vidusskolā – 232 skolēni, starp tiem 60 vidusskolēni. Pagasta bērniem ir rastas iespējas interesanti pavadīt brīvo laiku, piemēram, ziemā Lejasciemā un arī Mālmuižā darbojas apgaismota slidotava, ir iespējams iesaistīties dažādos mākslinieciskās pašdarbības pulciņos, papildināt zināšanas Gulbenes mākslas skolas filiālē, darboties Latvijas Jaunsargu centra Lejasciema atbalsta grupā, sportiskām aktivitātēm izmantot lielo un mazo sporta laukumu. Pagasta padome ir izstrādājusi sociālās palīdzības nolikumu, kurā paredzēta dažāda sociālā palīdzība, piemēram 120 latu pabalsts, bērnam piedzimstot, tiek rīkoti Bērnības svētki, par kuriem mazuļu vecākiem nav jāmaksā, jo tā ir dāvana. Pirmsskolas vecuma un pamatskolas bērni, kā arī skolēni no daudzbērnu ģimenēm neatkarīgi no vecuma saņem pusdienas par brīvu. Arī vasara pagasta bērniem nav jāpavada dīki, jo iespējams strādāt gan individuālajā uzņēmumā “Māra”, gan zemnieku saimniecībā “Salmaņi” un citur. “Ja vien cilvēks nav sliņķis, viņš Lejasciemā var rast darbu. Cilvēkiem, kuri strādā, piedāvājam plašas atpūtas iespējas. Kultūras namā ir daudz dažādu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu. Uz Dziesmu svētkiem no pagasta kopumā dosies apmēram 100 cilvēku,” stāsta D.Milne. Organizācijā “Puķuzirnis” apvienojušās pagasta puķu audzētājas, ir izveidots Māmiņu klubs, vairāk nekā 35 gadus darbojas vecākās paaudzes ansamblis “Satekas”, jo pagasta pensionāri nestāv malā pagasta aktivitātēm, bet ir tajās iekšā. Katrs Lejasciema pagasta ražošanas objekts, individuālā sēta, pašvaldības uzņēmums ir pelnījis savu – atsevišķu – stāstu.
