Vakar Satiksmes ministrijas vadība tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem, lai vienotos par konkrētām transporta un sakaru nozares prioritātēm šim un turpmākajiem gadiem.
Tikšanās laikā Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par plānoto valsts un pašvaldību autoceļu finansējumu 2009. un 2010. gadam, uzsvēra katra novada attīstības plānu nozīmīgumu turpmākajā autoceļiem piešķiramo līdzekļu pārdalē, kā arī akcentēja nepieciešamību veicināt publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanu.
„Naudas autoceļiem kļūs vairāk, taču, lai to panāktu ātrāk, ir ļoti nepieciešams pašvaldību atbalsts dažādām ministrijas aktivitātēm, piemēram, transporta infrastruktūrai novirzītās naftas produktu akcīzes nodokļa daļas palielināšanā, panākot, ka līdz 2014. gadam akcīzes nodoklis tiek novirzīts pilnībā šim mērķim,” tikšanās laikā uzsvēra satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.
Tika diskutēts arī par praktisku publiskās un privātās partnerības principu ieviešanu valsts un pašvaldību ielu un autoceļu būvniecībā un uzturēšanā, tranzītielu sakārtošanu pilsētu teritorijās, pašvaldību ceļu pārvaldīšanu pēc administratīvi teritoriālās reformas, programmas „Valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošana novadu atbalstam” realizāciju, kā arī citiem ar autoceļu sakārtošanu cieši saistītiem jautājumiem.
“Programmas „Valsts otrās šķiras autoceļu sakārtošana novadu atbalstam” pārdomāta īstenošana ir īpaši būtiska, jo otrās šķiras ceļiem no nākamā gada būs trīs reizes vairāk naudas – sagaidāms pieaugums no pašreizējiem 12 līdz 35 miljoniem latu,” informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve.
Nozīmīga loma tika pievērsta sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanai.
E.Balgalve uzsver, ka valsts taupības režīma laikā papildus piešķirtie 10 miljoni latu pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem ir vērā ņemams pieaugums. Tāpēc ir ļoti būtiska katras pašvaldības sadarbība, izvērtējot ikviena pašreizējā sabiedriskā transporta maršruta lietderību un optimizējot minēto maršrutu tīklu.
Tāpat tika spriests par valsts dotējamajiem dzelzceļa maršrutiem un pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu attīstības iespējām.
„Tranzīts, kura attīstīšanā milzīga loma ir dzelzceļa pārvadājumiem, ir viens no Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma dzinuļiem. Tāpēc turpmāko septiņu, astoņu gadu laikā tiks pilnībā rekonstruēti esošie vilcienu sastāvi, kā arī paralēli notiks darbs pie jaunu būvniecības,” norādīja A. Šlesers.
