Visbīstamākie mežam ir smēķētāji.
Visbīstamākie mežam ir smēķētāji
Pagājušonedēļ dega kūdraina vieta valsts mežā pie Lazdoga ezera. Izdegusi aptuveni 0,03 hektāru platība. Ugunsgrēku dzēsa Ziemeļaustrumu virsmežniecības norīkotie darbinieki, kā arī privātpersonas. Tagad degušo vietu turpina uzraudzīt akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”.
Ūdens blakus, bet neaizsniedzams
Guntars Strazdiņš, kurš piedalījās šā ugunsgrēka dzēšanā, “Dzirkstelei” stāsta, ka strādāt mežā nācies divas dienas, cīnoties ar uguni un pašiem kļūstot dunduriem par barību. Ūdens krājumu papildināšanas nolūkā nācies braukt pāris kilometrus apkārt ezeram, kaut degšana – aptuveni 100 metru attālumā no Lazdoga. Ūdens bija blakus, bet neaizsniedzams, jo tur ir dūksnaina vieta un nevar piekļūt krastam.
G.Strazdiņš sūrojas, ka šis ir gadījums, kad viņš nemaz nejūtas bebru nīdējs. Ugunsdzēsējiem bebri bieži vien ir palīgi mežu ugunsgrēku dzēšanā, jo dzīvnieku veidotie koku aizdambējumi rada ūdens uzkrājumus. Nepieciešamības gadījumā cilvēks tos var izmantot.
Uzreiz degšana nebija konstatēta
Ziemeļaustrumu virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacijas vadītājs Vilnis Širaks “Dzirksteli” informē, ka meža degšana šajā vietā konstatēta 3.jūlijā. Viņš pieļauj, ka gruzdēšana sākusies jau pirms divām dienām. Degusi kūdra zemsedzē. Dūmu sākumā nav bijis, tāpēc arī uzreiz degšanu atklāt nevarēja. G.Strazdiņš piebilst, ka ugunsgrēka vietā acīm pavērusies dramatiska aina – koki stāv tikai uz saknēm, jo viss ir izdedzis. “Viena laime, ka nav izdedzis liels laukums,” bilst viņš.
Pēc V.Širaka domām, vainīgie varētu būt makšķernieki, kas nevīžīgi nometuši zemē kādu cigareti. Viņš uzsver, ka personām iet mežā neviens nevar aizliegt, ja vien nav izsludināta ārkārtas situācija mežu degšanas sakarā. Tomēr jāatceras, ka ir ugunsbīstamības periods un šajā laikā mežus nevajadzētu apdraudēt, to tuvumā dedzinot vai smēķējot. Ja smēķētājs tomēr nevar atturēties no nikotīna dūmiem, tad cigarete ir rūpīgi jānodzēš vietā, kur tā varētu būt vismazāk bīstama. “Viss ir atkarīgs no cilvēku kultūras,” saka V.Širaks.
Ir sava ugunsdzēšanas tehnika
V.Širaks stāsta, ka Ziemeļaustrumu virsmežniecībai Gulbenes rajonā ir sava uguns dzēšanas tehnika mežniecībai Lejasciemā un Rankā, kā arī Gulbenē. Virsmežniecībai ir parakstīti līgumi ar kvalificētiem palīgiem mežu ugunsgrēku dzēšanā. Gulbenē jau vairākus gadus par autovadītājiem ugunsdzēšanas automašīnām vasarā darbā pieņem vienus un tos pašus cilvēkus. Viens no tādiem ir arī G.Strazdiņš.
G.Strazdiņš “Dzirkstelei” mīļuprāt izrāda tehniku, kāda tā ir viņa un kolēģa Agra Toma rīcībā meža ugunsgrēku dzēšanai. Paši veicot apkopes divām Krievijā ražotajām automašīnām, vienā no tām var uzpildīt 0,8 kubikmetrus ūdens, otrā – 2,5 kubilmetrus ūdens.
Vēro no pieciem torņiem
Gulbenes rajonā ir seši ugunsnovērošanas torņi, taču praktiski izmanto tikai piecus, kas ir mūsdienīgi, veidoti no metāla. Veco koka torni Rankā neizmanto. V.Širaks stāsta, ka viņš norīko darbiniekus dežurēt torņos, vadoties pēc laika apstākļiem. Atklājot meža ugunsgrēku, viņa darbinieki vispirms ar virsmežniecības spēkiem pūlas novērst nelaimi, bet, ja tas neizdodas, palīgā sauc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Pēc ugunsgrēka pievarēšanas par degušās vietas uzraudzīšanu jāgādā meža īpašniekam.
