Vakar stājas spēkā jaunais Valodas likums un tā pretrunīgi vērtētie noteikumi.
Vakar stājas spēkā jaunais Valodas likums un tā pretrunīgi vērtētie noteikumi, kurus kreisie politiķi un krievu organizācijas kritizējuši kā diskriminējošus, bet nacionāli noskaņotie – par nepietiekami stingriem latviešu valodas aizstāvībai.
EDSO komisārs Makss van der Stūls noteikumus un likumu novērtējis kā Latvijas starptautiskajām saistībām atbilstošus, bet Krievija tos kritizējusi. Arī likums Saeimai pēc prezidentes protesta bija jāizskata divreiz.
Noteikumi paredz pāreju uz sešu pakāpju valodas prasmes atestāciju pašreizējo triju pakāpju vietā, iesaka darba dēvējiem pašiem noteikt darbiniekiem nepieciešamo valodas prasmes pakāpi, regulē tulkojumu nodrošināšanu publiskajos pasākumos.
Tāpat noteikumi nosaka, ka valsts un pašvaldības iestādēs oficiālie dokumenti iesniedzami tikai valsts valodā. Noteikumi nosaka kārtību, kādā veidojami uzņēmumu nosaukumi, vietu nosaukumi un pasākumu nosaukumi valsts valodā. Tāpat noteikumi nosaka personvārdu latviskošanas kārtību un pieļauj iespēju pamatdokumentos iekavās blakus latviskotajam vārdam rakstīt tā oriģinālu.
Valdība gan uzreiz paredzējusi noteikumu grozīšanu, papildinot tos ar to profesiju sarakstu, kuru pārstāvjiem būs jāzina valsts valoda noteiktajā pakāpē. Saraksts Tieslietu ministrijai jāizstrādā līdz 1.novembrim.
Pret noteikumiem vēl pirms to izstrādāšanas sāka protestēt krievu valodā rakstošā prese, monoritāšu pārstāvji un kreisie politiskie spēki. Kreiso spēku apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) rīkojusi vairākus piketus un akcijas, sūtījusi valdībai protesta vēstules.
Galvenais neapmierinātības iemesls bija sešu zināšanu pakāpju ieviešana, vārdu latviskošana un tulkojuma nodrošinājuma prasības.
Bet PCTVL un arī Latvijas krievu kopiena joprojām ir neapmierināti ar noteikumiem un plāno 4.septembrī rīkot tiem veltītu konferenci, kurā apspriedīs arī turpmākās pretošanās iespējas.
