Dzirkstele.lv
Stāmerienas pilī no 27.maija līdz 31.augustam būs skatāma Alekseja Naumova gleznu izstāde “Domājot par Lampedūzu. Latvija, Itālija…”.
Stāmerienas pils projektu vadītāja (kultūras jomā) Anita Birzniece stāsta, ka mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Stāmerienas pilī tiks eksponēta pirmo reizi. Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenēros, turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.
Alekseja Naumova glezniecība ļoti pārliecinoši apliecina ainavas žanra aktualitāti arī 21. gadsimtā. Mākslinieka vitalitāte dzīvē atspoguļojas arī viņa gleznieciskajā valodā – triepienā, kompozīcijā un krāsu kolorītā. Ar apbrīnojamu talantu, tonāli smalku krāsu izjūtu, gaismu, telpu un atmosfērisku vieglumu mākslinieks atklāj pilsētu burvību.
Jau vairāku gadu garumā Alekseja Naumova gleznu cikli top daudzās Eiropas un pasaules pilsētās – konkrētā vietā, gleznojot dabā. Autoram ir svarīga katra konkrētā vieta, laiks un sajūtas, kas pārtop gleznā, tāpēc kā piezīmes mirklim gleznas apakšējā malā līdzās parakstam var lasīt arī vietas nosaukumu un laiku.
Vērtējot gleznotāja Alekseja Naumova pēdējā divdesmitgadē radītās daudzveidīgās Latvijas un teju vai visas pasaules ainavas, viņš nereti tiek dēvēts par izcilāko mūsdienu latviešu plenēristu. Alekseja Naumova glezniecības impulss gandrīz vienmēr ir kāda konkrēta vieta – Parīze, Roma, Venēcija, Ņujorka, arī Rīga, Rundāle, Piebalga, Kurzeme vai Latgale ar attiecīga mirkļa noskaņu, kuru rada gaisma. Māksliniekam piemīt ziemeļniekiem raksturīgā mīlestība pret sauli. Latvijas garie un tumšie rudeņi, pelēkā ziema vedina doties saules un gaismas meklējumos uz Itāliju vai Spāniju. Tieši to arī Kapri atrada Niklāvs Strunke, Pozitano un Romā Eduards Kalniņš – Alekseja Naumova skolotājs. Ne mazāk svarīga vieta viņa glezniecības studijās bija citam Mākslas akadēmijas profesoram – Indulim Zariņam.
Aleksejs Naumovs daudz strādā dabā un tas nav tikai tāpēc, ka viņam tā patīk un viņš to prot, tas ir nepieciešams viņa glezniecībai, jo tādas krāsas un gaismas nevar „sacerēt” darbnīcā, tās var ieraudzīt, novērot un uzgleznot tikai dabā. Tāpēc jau mūsu un pasaules glezniecības klasiķi strādāja plenērā, kā bites vācot medu gleznām, kas tika komponētas darbnīcā. Aleksejs savu „ala prima” glezniecību izkopis līdz tādai virtuozitātei, ka glezna tiek iesākta un arī pabeigta dabā. Profesors Imants Vecozols jokojot teica, ka kopā ar Alekseju Naumovu viņš neietu gleznot dabā, konkurence pārāk liela…
Mākslinieka izvēlētie motīvi var likties riskanti – Venēcijas kanāli, Sēna un Parīzes Dievmātes katedrāle, palmas un smaragdzilā jūra Nicā vai Montekarlo. Ja to gleznotu tikai darbnīcā, būtu pārāk liels risks kļūt „bilžainam”. Mākslas akadēmijā profesors Romis Bēms mācīja, kā just, vai glezna ir laba. Kritērijs toreiz likās pavisam savāds – jājūt vai glezna elpo vai nē. Ar gadiem sapratu, ka „kritērijs” ir vērā ņemams, lai arī mākslas darba analīzē to grūti pielietot. Alekseja uzgleznotais elpo, gandrīz vienmēr.
Alekseja Naumova glezniecību var raksturot kā spontānu, emocionālu, noskaņām bagātu, bet to nenosaka gleznas motīvs, konkrētā vieta, kurai pievērsies mākslinieks, bet gleznā tvertā mirkļa gaisma, tās iedarbība uz krāsu un formu. Zilie, zaļie, rozā, sarkanie triepieni, kas it kā spontāni likti uz audekla, būtībā strukturē telpu, nejaušību tur ir pavisam maz. Ainava aizvien ir bijusi raksturīga un būtiska mūsu glezniecībai, tas, protams, ir Vilhelma Purvīša un viņa skolas nopelns. Ir bijuši periodi, bet tomēr īslaicīgi, kad par ainavu interese pieklust, bet kā redzams Alekseja Naumova glezniecībā – daba ir mākslinieka ierosmju avots arī 21. gadsimtā.
Paralēli glezniecībai, Aleksejs Naumovs ir spožs bērnu grāmatu ilustrators un 2021. gadā ir saņēmis nomināciju visā pasaulē prestižajai Hansa Kristiana Andersena balvai par savu darbību bērnu grāmatu noformēšanā. Mākslinieks ir aktīvs Latvijas kultūras darbinieks, daudzu žūrijas komisiju loceklis, bijis LR Kultūras vēstnieks Francijā un viesprofesors vairākās Eiropas mākslas augstskolās. Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet.
Aleksejs Naumovs (1955) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Sarīkojis vairāk kā 60 personālizstādes. 2018. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē norisinājās viņa darbu retrospekcijas izstāde “Nebeidzamā ainava”, apgādā “Neputns” nāca klajā apjomīgs viņa darbu katalogs.
No 2007. līdz 2017. gadam Aleksejs Naumovs bijis Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Aleksejs Naumovs izstādēs piedalās kopš 1979. gada. Sarīkojis vairāk nekā 50 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē.
Alekseja Naumova darbi atrodas publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienībā (Rīga, Latvija), Mākslas fondā (Maskava, Krievija), Alkāmo pilsētas muzejā (Alkāmo, Itālija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), SEB bankas mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Ventspils Nafta (Ventspils, Latvija)
Alekseja Naumova ieguldījumu mākslā novērtējusi arī Latvijas valsts, 2009. gadā piešķirot māksliniekam augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera ordeni. 2004. gadā saņēmis Itālijas prezidenta Ordeni (Ordine al Merito della Repubblica Italiana. Commendatore), bet 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres).
Izstāde tapusi ar biedrības VIA “ARS” atbalstu.
