15.jūlijā mūsu basketbolisti, kuru komandai pagaidām nav precizēts jaunais nosaukums, bet kurus vienmēr esam dēvējuši par “Bukiem”, atsāka treniņnodarbības pēc vasaras atpūtas. Atkal plecu pie pleca ar jauniem bukiem ir vecie – Gundars Rauza, Uldis Rudzītis un tikko piepulcinātie Artūrs Brūniņš un Edmunds Gabrāns.
Komandas treneris Edmunds Valeiko “Dzirkstelei” saka, ka katram spēlētājam ir prieks sevi parādīt mājās. Arī skatītājiem savējie, kas izauguši acupriekšā, ir tuvāki sirdij. “Ja būtu iespējams, tad mēs komandā uzaicinātu ne tikai šos spēlētājus, bet vēl citus, kas izgājuši Gulbenes basketbola skolu,” bilst viņš, uzsverot mērķi – lai komanda kļūtu saliedēta un stipra.
E.Valeiko saka, ka tiem, ar kuriem parakstīts līgums, katru dienu ir jāzina, par ko viņi spēlē, tāpēc svarīgi, kādas prasības katrs spēlētājs izvirza pats sev. “Lielākā daļa šo basketbolistu ir ģimenes cilvēki, tātad svarīgs ir finansiālais jautājums,” atzīst treneris.
Bērni nāk mājās
Akciju sabiedrības “SEB Unibanka” Gulbenes filiāles pārvaldnieks Andris Apinītis šo faktu “Dzirkstelei” komentē tā: “ Ja Egils Čakars šodien būtu starp mums, viņš priecātos un teiktu: “Bērni nāk mājās.””
“Cenšamies savākt labu sastāvu. Pagājušogad mēģinājām paši izaudzināt jaunus kadrus, kas daļēji izdevās, jo, piemēram, Jānis Pozņaks tagad spēlē izlasē. Bet tagad ir tā, ka aicinām atpakaļ vecos bukus ar tādu mērķi, ka viņi patiešām vēlas spēlēt mūsu komandā, pārstāvēt Gulbeni, kas iepriekš viņiem ir izdevies,” “Dzirkstelei” saka komandas menedžere Ieva Čakare, kura šos pienākumus veic kopā ar Sandi Čilipānu.
Nav ragus aplauzuši
“Dzirkstele” iztaujāja arī vecos bukus, kas atgriezušies komandā. “Treneris E.Valeiko uzaicināja komandā. Tā kā esam spēlējuši agrāk kopā “Baronā”, uzskatīju, ka šis ir labs piedāvājums man kā spēlētājam,” saka A.Brūniņš. Arī G.Rauza viņam piebalso, ka ar šo treneri spēlētājiem veidojas laba sadarbība.
A.Brūniņš saka, ka viņa pārnākšana Gulbenes komandā neliecina par personisko ambīciju mazināšanos. “Ja nav ambīciju, nav jēgas sportot. Esmu sapratis, ka vismaz šogad man labākā vieta būtu Gulbenē. Pats par to ļoti priecājos,” uzsver viņš.
E.Gabrāns bilst, ka tie basketbola klubi Latvijā, kas ir ar skaļāku vārdu, labprātāk pērk ārzemju spēlētājus. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās. Viņa izvēle bijusi – labāk spēlēt basketbolu Latvijā un būt tuvāk mājām, nevis doties aiz valsts robežām. “Izvēle bija vienkārša – lai nav jābrauc uz Ungāriju vai Poliju, kur finansiāli varbūt ir izdevīgāk, bet nav labāk. Nav māju, nav ģimenes sajūtas. 29 gadu vecumā vairs negribas skriet vienalga kur,” saka E.Gabrāns. U.Rudzītis saka, ka turpina līgumattiecības ar pašmāju komandu jau otro sezonu, jo “mājas ir mājas” un “ir apnicis dauzīties pa pasauli, gribas stabilitāti”. “Mūsu treneris ir daudzsološs. Ceram šajā sezonā nospēlēt labāk nekā pagājušosezon,” saka viņš. U.Rudzītis atzīst, spēlējot ārzemēs vai pašmājās, finansiālā atšķirība patiesībā mērāma simtos latu, nevis tūkstošos.
Jau parakstīts līgums ar spēlētājiem Bruno Kļaviņu, Agri Kazāku, U.Rudzīti, A.Brūniņu, E.Gabrānu, Miku Sokolovu, Tomu Kindzuli un Ritvaru Traidāsu un ar iepriekšējās sezonas komandas kapteini G.Rauzu. Šobrīd treniņos piedalās divi spēlētāji no Ukrainas – centra spēlētājs un uzbrucējs. Kā parasti, pārbaudes laiks ilgst līdz divām nedēļām.
