Daukstu pagasta seniors Imants Kanaviņš, viņa kaimiņi un draugi – kopumā septiņi dažāda vecuma cilvēki – sestdien piedzīvoja satraukumu un neziņu par to, kā rīkoties, atrodot savā privātajā īpašumā beigtu meža dzīvnieku. Vai tas nogalināts malumedībās? Bet varbūt zvērs nobeidzies no trakumsērgas?
Kur jāvēršas pirmkārt?
I.Kanaviņš notikumu “Dzirkstelei” vēstī kā detektīvstāstu, kura dalībnieks un daļēji arī aculiecinieks bijis viņš pats. Par notikumu viņš ziņojis gan mežsargam, gan vietējai veterinārārstei.
Ziemeļaustrumu virsmežniecībā speciālists Vilnis Širaks “Dzirksteli” informē, ka I.Kanaviņš ir rīkojies pareizi. “Kritušie dzīvnieki ir veterinārā dienesta kompetence. No tā, ko par dzīvnieka nāves iemesliem saka veterinārārsts, izriet tālākā rīcība. Ja ir aizdomas par trakumsērgu, sākas drošības pasākumi. Ja dzīvnieks nošauts, par to jāziņo mežniecībai, kas savukārt informē policiju,” saka V.Širaks.
Satraukums par cilvēku veselību
Sestdien beigtā stirna atrasta I.Kanaviņa “Caunu” saimniecības griķu laukā. To konstatējuši namatēva viesi, kas bija atbraukuši lasīt upenes viņa dārzā. Apskatot beigto dzīvnieku, manītas brūces tā mugurā. It kā kaimiņiene teikusi, ka dzirdējusi tālumā šāvienus. Tomēr netika atmesta iespēja, ka stirna varbūt nobeigusies no trakumsērgas. Ātri I.Kanaviņš aplēsis, ka beigtajam dzīvniekam tuvu klāt piegājis kaimiņu suns, ar kuru savukārt draudzīgi sestdien sadzīvojuši un galvu tam glaudījuši septiņi cilvēki, tostarp bērni. Par laimi, suns bija profilaktiski vakcinēts pret trakumsērgu. Tomēr par cilvēku veselību bažas joprojām bija.
Sabiedrības Veselības aģentūras Gulbenes filiāles speciāliste Jekaterina Turka “Dzirkstelei” saka, ka noteicošais ir veterinārārsta secinājums par meža dzīvnieka nāvi. “Veterinārais dienests izlemj, vai mūsu aģentūrai nosūtīt informāciju par šo gadījumu un vai mums ir jāsāk epidemioloģiskā izmeklēšana. Ja mums informācija netiek sniegta, tad mēs nekā nereaģējam,” saka viņa.
Noteicošais veterinārārsta viedoklis
“Zvanīju mežsargam. Viņš todien pat atbrauca un konstatēja, ka stirna vai nu savainojusies pie dzeloņdrātīm, vai arī ir šauta. Ziņoju arī veterinārārstei. Nākamajā dienā viņa bija klāt. Daktere teica, ka dzīvnieks gājis bojā malumedībās. Stirnai esot liela brūce mugurpusē, skarti orgāni, ievainojums izrādījies dzīvībai bīstams. Stirna mirusi no noasiņošanas. Ārste nomierināja, ka trakumsērga nav stirnas nāves iemesls. Kopā tika sakurts ugunskurs, stirnu sadedzinājām,” stāsta I.Kanaviņš.
Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes darbiniece Ilze Pāpe “Dzirkstelei” saka, ka veterinārārstes lēmums par beigtā dzīvnieka sadedzināšanu bija pareizs. “Ir silts laiks. Ja firma, kuras kompetencē kritušo dzīvnieku savākšana, nevar atbraukt trīs dienu laikā, tad vai labāk būs, ja beigtais dzīvnieks gulēs un smirdēs? Latvijā ir tikai divas firmas, kas tiesīgas savākt dzīvnieku līķus. Ir pieļaujams, ka beigtos dzīvniekus var arī sadedzināt,” saka viņa.
I.Kanaviņam kremt tas, ka malumedību dalībnieki pagaidām palikuši nenoskaidroti un nesodīti. “Nogalinātā ir stirnu meitene. Vai tad pašlaik nav viņu saudzēšanas laiks, jo dzimst taču bērni?” saka I.Kanaviņš.
