Pirmā skola – šūpulis sapņiem, maza, gaiša zvaigzne un bāka, kas rādīja ceļu. Tu biji kā ceļaspieķis kāpšanai dzīves kalnā un kā sātīgas maizes rika, bet reizēm kā mutautiņš, kurā izraudāt savas lielās un mazās neveiksmes.
Tu vienmēr, lielā ceļa malā stāvot, sveicināji un aicināji. Tu neņēmi ļaunā, ja mēs pārmetām, ka esi mazāk ielikusi mūsu zinību ceļasomās nekā vēlējāmies. Tu turpināji savu cēlo izglītības došanas misiju no paaudzes uz paaudzi un devi zināšanu alkas, labā un cēlā izjūtas, ieaudzināji mīlestību uz apkārtni, Latvijas dabas krāšņumu, novada vēsturi un lielo cilvēcīgās saprašanās gudrību. Esam tevi piesaukuši, kad vajājušas neveiksmes un rūgtums plosījis sirdi. Tu biji kopā ar mums arī tad, kad par tevi nedomājām . Tu no attāluma ar dotajām zināšanām sargāji mūs no dzīves klupieniem. Tikai pateicoties tev, mēs esam tie, kas esam – tavi bērni. Par visu, kas mūsos labs, mēs pateicamies tev, noliecot galvu cieņā un sveicinot tevi, Tirzas skola, 140 gadu pastāvēšanas svētkos! Tu esi pēdējos gados izaugusi un pārtapusi, mainījusies un pilnveidojusies, pulcinot ap sevi tos ļaudis, kas spējuši Tevi izveidot par krāšņu un mūsdienīgu skolu. Sveicam tevi šodien kā gaišu, saturīgu un modernu skolu! Novēlam tev saules mūžu un veiksmīgus gadus! Lai vairojas tavās sienās viss labais un skaistais! Lai katrs tavs skolēns nes ar godu un cieņu tavu vārdu un lepojas ar to! Audz un sauc pie sevis zinātkāros bērnus no tuvākas un tālākas apkārtnes! Tu biji mūsu gaismas pils, un tādai tev jāpaliek mūžos!
