Šodien notiek referendums, kurā mēs, vēlētāji, varam paust savu viedokli par grozījumiem Satversmē, kas paredz plašākas pilnvaras tautai atlaist Saeimu. Katrā ziņā mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi pret savu valsti un procesiem, kas tajā notiek, tāpēc jāiet būtu katram, lai kāda arī būtu nostāja. Ja esam vienaldzīgi pret valstī notiekošo un neejam izteikt savu viedokli, tad nevaram pēc tam ne par ko gausties un žēloties.
Nepatīkami bija klausīties tos politiķus, kuri aicināja tautu tomēr nepiedalīties šajā referendumā. Viņiem varētu teikt – strādājiet tautas labā, un neviens jūs nevēlēsies atlaist. Tā vien šķita, ka laikam baidās zaudēt savu “silto vietiņu”, bet, ja tauta varēs atlaist Saeimu pirms tās parastā termiņa beigām, iespējams, tas veicinās politiķos lielāku atbildību un solījumu pildīšanu. Tagad viņi zina, ka līdz nākamajām vēlēšanām ir nodrošināta “silta vieta” un nekas nedraud. Sēdēs viņi var atļauties gulēt vai vispār neierasties.
Es un man zināmi cilvēki šodien ies un piedalīsies referendumā. Tikai pastāv cits jautājums, ja arī tautai būs tiesības atlaist Saeimu un ja arī kaut kad nākotnē to atlaidīs, kas tad nāks viņu vietā? Vai tie būs labāki un godīgāki politiķi, kuri vairāk rūpēsies par vienkāršo tautu? Gribas cerēt, ka nākamie tomēr vairāk aizdomāsies par to, ka solījumi ir jāpilda un nauda nav jārauš tikai savā kabatā, jo arī tauta grib dzīvot labklājībā un pārticībā, nevis mēneša beigās skaitīt melnos santīmus maizes klaipam.
