Nikolajs Stepanovs, Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs: – Esmu sašutis par pēdējo dienu notikumiem Gulbenē. Tikko iesvētījām atjaunoto kapliču, tā ir apgānīta. Tikko svinīgi atklājām jauno strūklaku, tā ir apgānīta. Ir pienācis laiks vecākiem skatīties, ko dara viņu bērni. Pieaugušajiem nevajadzētu būt vienaldzīgiem. Ja redz, ka kaut kas nelāgs notiek acupriekšā, vajag aizrādīt. Piektdien, dienas laikā, redzēju divus jaunekļus strūklakas baseinā – iekāpuši un lasa kapeikas, ar koku kribina. Blakus stāv māte ar velosipēdu un visu mierīgi vēro. Uz soliņiem sēž pieauguši cilvēki. Neviens neko neaizrāda, nesaka, ka tā rīkoties ir nesolīdi! Kad aizrādu es, tad man ir jādzird mātes teiktais!
Policija strādā iespēju robežās. Vai visur Gulbenē, strūklaku ieskaitot, jāizvieto posteņi?! Nodarījumi tiek fiksēti, un likumā paredzētajā kārtībā katrs fakts tiek juridiski izvērtēts.
Aivars Circens, Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors: – Kapličas fasādes bojāšana, strūklakas uzputošana – tas ir sīkais huligānisms, kas ir administratīvi sodāms. Jāsoda ir ne tikai nepilngadīgie, ja tiešām tie ir vainīgi, bet arī viņu vecāki. Kāpēc tieši tagad tas noticis? Jo vairāk Gulbenē rodas jaunu, patīkamu objektu, jo spilgtāk redzam nelietīgās izdarības. Jaunajam un skaistajam visi pievērš uzmanību. Acīmredzot ne visiem tas patīk. Bērni ņem piemēru no vecākiem, kas laikam taču nevēlas, lai Gulbene ir sakopta un labiekārtota. Bērni ir vecāku spogulis. Ko runā mājās, tas parādās bērnu uzvedībā. Ja vecāki nicinoši izsakās par citu darbu, par kultūras attīstību, tad nav ko brīnīties par bērnu rīcību, jo tā izpaužas ģimenes tiešā ietekmē. Kārtības uzraudzība pilsētā pie objektiem, iestādēm ir pašvaldības policijas funkcija. Valsts policijai, kur darbinieku skaits tiek samazināts septiņjūdžu zābakiem, nav tādu iespēju un pienākumu.
Māris Sarma, Gulbenes luterāņu mācītājs: – Jaunieši bez dumjībām? Tas nav iespējams! Es pats jaunībā esmu dumjības taisījis, bet visam ir robežas. Ja dumjības kļūst ļaunas un kaitējošas, tad tiešām jāsauc palīgā kārtības spēki. Kāpēc notiek demolēšana? Nav sajūtas, ka tas ir mūsu, mans, Gulbenes. Nav patriotisma. Cilvēkam nav sajūtas, ka pilsētā ir kaut kas jauns, foršs izveidots. Tādam jaunietim nav sasaistes ar konkrēto vidi. Vai policija te var ko līdzēt? Šaubos!
Savā ģimenē mēs bērnam mācām, kas ir labi un kas ir slikti, ko var un ko nedrīkst atļauties, kas ir personiskais un kas ir sabiedriskais. Ja ģimenē to nemāca, tad tās sekas arī tādas ir. Policija to neatrisinās. Varbūt videonovērošanas kameras liek cilvēkiem kontrolēt sevi. Zinu gadījumu, kad kādas skolas direktors pretī ieejai, kur regulāri tika izsists logs durvīm, novietoja videonovērošans kameru. Nofilmēja un publiski parādīja to jauniešu sejas, kas demolēja durvis. Viņiem bija drausmīgi kauns.
