Par dūmvadu tīrīšanu ir jādomā regulāri un laikus, jo ilgi netīrīts skurstenis var aizdegties. Darba skursteņslauķim netrūkst visu gadu. Par to, ka tā ir reta profesija, liecina fakts, ka Gulbenē ir tikai viens sertificēts skursteņslauķis Vilnis Vītols, kurš šajā arodā ir ieguvis arī Meistara diplomu.
Darba netrūkst
Skursteņslauķim visvairāk darba ir rudeņos un pavasaros, bet arī ziemā un vasarā esot ko darīt. Šajā amatā V.Vītols strādā jau vairāk nekā 20 gadus. “Kaut kur jau bija jāmācās. Klasesbiedrs izvēlējās šo amatu, tad es arī izlēmu, ka to apgūšu,” atceras V.Vītols. Cilvēki ir palikuši daudz kūtrāki uz tīrīšanu. Kā vienu no iemesliem, kāpēc tas tā ir noticis, skursteņslauķis min naudas trūkumu. “Iztīrīt māju mūsu inflācijas apstākļos izmaksā apmēram 20 latus. Tas gan nav īpaši dārgi, jo citos rajonos summas ir daudz lielākas,” saka V.Vītols.
Cilvēkiem ir jāsaprot, ka nevar gadiem dzīvot mājās, kur nav tīrīti dūmeņi. Nekādā ziņā nevajadzētu taupīt uz skursteņa rēķina. Skursteņslauķis zina teikt, ja tie laikus netiek iztīrīti, biežāk notiek dažādas degšanas. Un vainīgs ir pats mājas saimnieks. “Vienu reizi gadā vai divos ir obligāti jāveic tīrīšanas darbi, citādāk nevar,” saka V.Vītols.
Par savu darbu viņš saka, ka tas nemaz nav tik grūts, kā varbūt cilvēkiem izskatās no malas, bet atbildīgs un nepateicīgs gan, jo bieži vien cilvēkiem pa prātam visu izdarīt nevar. Izrādās, ka V.Vītols savu amata prasmi piekopj ne tikai Gulbenes rajonā, bet arī citos kaimiņrajonos, jo, piemēram, Alūksnes rajonā neesot neviena sertificēta skursteņslauķa.
Cilvēki dūmeņus tīra arī paši
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes Gulbenes daļas komandiera pienākumu izpildītājs Gints Ilva stāsta, ka šogad Gulbenes rajonā ir reģistrēti 83 ugunsgrēki, no kuriem apmēram 20 procenti izcēlušies no netīrītiem dūmvadiem un bojājumiem tajos. “Tas gan ir atkarīgs no krāsns veida, cik bieži ir jātīra dūmeņi, bet parasti ieteicams tīrīt divas reizes gadā – pirms apkures sezonas sākšanas un sezonas laikā.
Katram ir jāievēro elementāra drošība – malkai, ar kuru kurina, ir jābūt sausai, uz grīdas pretim kurtuvei ir jābūt metāla plāksnēm, nedrīkst likt malku pretim kurtuvei, uz krāsns nedrīkst kaltēt drēbes,” stāsta G.Ilva.
Viņš teic, ka ir apzinīgi cilvēki, kuri dūmeņu tīrīšanu regulāri uztic skursteņslauķim, bet ir reizes, kad cilvēki tīra paši. “Ja pats tīra, tad jau nevar neko garantēt, cik tur labi ir iztīrīts. Visabāk ir vērsties pie speciālista – skursteņslauķa. Viņš pēc tam var dot arī kādu garantiju dūmvadam, tīrot viņš arī redz, vai dūmenis, piemēram, nav kaut kur caurs,” saka G.Ilva.
Regulāri darbinieki dodas arī uz privātmājām pārbaudīt ugunsdrošību. “Nekādas sankcijas privātmāju saimniekiem neuzliekam. Parasti atstājam arī informatīvu materiālu par apkures ierīču noteikumiem, kuros ir skaidrots, piemēram, cik bieži skursteņi jātīra. Parasti katru māju pārbaudām reizi gadā,” norāda G.Ilva.
