Darba traumu Austrumvidzemē kļūst mazāk. Šogad sešos mēnešos tās bijušas 26, pērn šajā pašā laika periodā – 32. Gulbenes rajonā šogad pirmajā pusgadā bijušas četras darba traumas, pērn – 15.
Vidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Gulbenes sektora vadītājs Aivars Spalva “Dzirksteli” informē, ka nelaimes gadījumi darbavietās samazinās, jo darba vietās tiek izvērtēti riski un strādājošie vairāk uzmanās.
Tāpat kā līdz šim visvairāk nelaimes gadījumu darbā – 18 procenti no kopuma – ir kokapstrādes nozarē. 16 procenti visu negadījumi bijuši būvniecībā.
“Gribu pievērst uzmanību tam, ka palielinājies negadījumu skaits veselības un sociālajā aprūpē. Tie veido 15 procentus no visu negadījumu kopskaita.
Darbinieki traumu gūst darbavietas teritorijā paklūpot, aizķeroties kājai, paslīdot. Nezinu, vai tā ir sakritība vai citi apstākļi. Taču šādiem gadījumiem ir tendence palielināties. Ir arī gadījumi, kad mediķi gūst traumas, piemēram, no šļirces adatas vai cita instrumenta. Tajā brīdī darbnespēja neiestājas, taču ir iespējamas bīstamas sekas pēc tam, tāpēc negadījumu reģistrē,” saka A.Spalva.
Izvērtējot profesijas, kur visbiežāk gadās nelaimes darbā, pirmo vietu ieņem kokapstrādē strādājošie. Trešdaļa visu cietušo darbā ir tieši viņi.
Inspekcija arī konstatējusi, ka Astrumvidzemē visbiežāk nelaimes gadījumi strādājošajiem notiek pašā pirmajā darba gadā. Nereti tā ir tikai pirmā vai otrā darba diena.
78 procentos gadījumu negadījuma iemesls darbā ir paša cietušā nepareizās rīcības dēļ. Parastie iemesli – neuzmanība, steiga, aizsarglīdzekļu nelietošana. Tikai septiņos procentos vainojami darbavietas nepamierinošie apstākļi, piecos procentos – darba organizācija, divos procentos – ceļu satiksmes negadījumi, sešos procentos – vardarbība. Pie pēdējiem gadījumiem pieskaitāmi suņu uzbrukumi pastniekiem.
Izvērtējot traumas, viena trešdaļa gūtas, cilvēkam krītot. Saskarsmē ar asiem priekšmetiem traumas darbā gūtas vienā piektdaļā visu negadījumu. Septiņi procenti visu traumu darbā gūst saskarsmē ar dzīvniekiem – suņu kodieni, bišu dzēlieni.
Visbiežāk darbā traumētas tiek rokas – 44 procentos visu gadījumu. Otra trauslākā ķermeņa daļa – kājas.
Vidēji viena darba nelaimes gadījuma dēļ strādājošais kavē darbu 14 dienas un par to saņem vidēji 81 latu.
