Sestdiena, 24. janvāris
Krišs, Ksenija, Eglons, Egle
weather-icon
+-16° C, vējš 1.7 m/s, A-DA vēja virziens

Kara un informācijas propaganda

Pēc nepilnu nedēļu ilgušiem kara manevriem Gruzijas pusē iestājies nosacīts pamiers, ko periodiski pārtrauc pa smagā bruņojuma zalvei.

Pamiers ar lielgabalu zalvēm

Gruzijas puse atzinusi, ka tās armija konfliktā cietusi smagus zaudējumus – ievērojamu daudzumu aprīkojuma un bruņojuma, tajā skaitā trīs kuģus. Lai arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nedēļas sākumā apgalvoja, ka devis pavēli pārtraukt militāro operāciju Gruzijā, tanki netālu no Tbilisi, marodieri un Krievijas armijas darbība, kā rezultātā sabombardēta slimnīca, universitāte un citi objekti un nogalināti cilvēki, liecina par pretējo.
Nolūkā rast situācijas risinājumu Gruzijā ieradies Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, piedāvājot pamiera plānu, kas paredz visu spēku atgriešanos pozīcijās, kādas tie ieņēma pirms kauju sākuma. Sarkozī arī piedāvājis izvietot Gruzijā ES miera uzturētājus, ja vien konfliktā iesaistītās puses tam piekrīt. Tajā pašā laikā Krievija paziņojusi, ka tās miera uzturētāji paliks Abhāzijā un Dienvidosetijā, lai “nodrošinātu stabilitāti Kaukāzā”, bet par separātisko reģionu turpmāko statusu būšot nepieciešamas “starptautiskas sarunas”.

Vai lāci ietrenks lamatās?

Pēc invāzijas Gruzijā nopietni apdraudēta Krievijas dalība starptautiskajās organizācijās – brīdinājusi ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa, norādot, ka Maskava diezgan stipri kaitējusi savām vēlmēm un izredzēm būt labklājīgas un perspektīvas starptautiskās kopienas daļa. “Uz spēles likta Krievijas reputācija un loma starptautiskajā sabiedrībā,” norādīja Raisa. Viņa atturējās minēt, kādas sekas Maskava varētu izjust pēc iebrukuma Gruzijā. Kā pirmais nelabvēlīgais ASV solis jāmin kopā ar Krieviju paredzēto jūras spēku mācību atcelšana, taču nav izslēgts, kā nākotnē Soču vietā varētu tikt izvēlēta cita ziemas olimpisko spēļu norises vieta.

Pāvest, iztiec bez kažoka!

Gandrīz 2000 Itālijas dzīvnieku tiesību aizsardzības kustības aktīvistu aicinājuši pāvestu Benediktu XVI atteikties no kažokādas izstrādājumu valkāšanas. Akcijas organizētāji publiskojuši fotoattēlus, kuros Benedikts un viens no viņa priekšgājējiem, Jānis XIII, redzami tērpušies ar sermuļ­ādu apdarinātās cepurēs un apmetņos, līdzās publicējot dzīva sermuļa foto. Apelēts arī pie pāvesta kaķu mīļotāja reputācijas, retoriski jautājot, kāpēc gan pāvests nepagatavo cepuri no sava mājdzīvnieka?

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.