“Vīrs ar sievu strīdas. “Tu atkal man izvārīji mīkstu olu,” viņš pārmet. “Ja nepatīk, vāri pats,” apvainojas viņa. Ikdienišķa situācija, tomēr to var analizēt mediācijas aspektā. Ko nozīmē vīra teikums? Tajā slēpjas viņa personīgās intereses un vajadzības – vēlme, lai par viņu rūpētos, sadzirdētu un cienītu. Arī sievai nepieciešama cieņa, viņa grib būt ievērota un novērtēta. Ikdienā mēs parasti nesakām šos vārdus. Šādi pāris funkcionē nevis patieso interešu, bet sadzīvisku pārmetumu līmenī, kas rada aizvien jaunus konfliktus,” stāsta psiholoģe un integrētās mediācijas speciāliste Baiba Blomniece – Jurāne, iepazīstinot ar Latvijā relatīvi jauno metodi, kas palīdz risināt strīdus.
Parasti manipulē ar bērnu
Konflikti agrāk vai vēlāk uzplaiksni katrās attiecībās. Sevis nepazīšana, koncentrēšanās tikai uz savām emocijām un otra cilvēka pasaules neievērošana ir galvenie klupšanas akmeņi, kas ilgtermiņā spēj ne tikai sagraut divu cilvēku savienību, bet atgādināt par sevi vēl ilgi pēc tam – īpaši, ja attiecībās dzimuši bērni, kas kļūst par vecāku manipulācijas upuriem. “Vecākiem šķiet, ka rūpējas par savu atvasi, bet patiesībā – par savām vajadzībām,” atzīst psiholoģe, attēlojot tipisku stāstu.
“Sieva ar vīru dzīvo šķirti jau divus gadus. Viņiem ir meitiņa, kas mācās 1.klasē. Lai viņu iepriecinātu, tētis meitai uzdāvina mobilo telefonu, par ko mamma ļoti sadusmojas – meitiņa vēl par mazu šādām dāvanām, tas ir bīstami – kāds uz ielas telefonu var viņai atņemt, un vispār – “bērns aug pie manis, un es vislabāk zinu, kas viņam vajadzīgs”. Savukārt tētim šķiet, ka meitiņai telefons ir nepieciešams. Viņš savu atvasi satiek varbūt reizi mēnesī, tāpēc grib parādīt, ka mīl viņu. Tēvs nesaprot, kāpēc mamma to nespēj pieņemt. Satiekoties mediācijā, vecāki varētu vēl ilgi strīdēties par šo sadzīvisko lietu – telefonu –, bet mediators pajautā, kā notika šķiršanās. Šajā brīdī bijušais vīrs un sieva sāk runāt par izjūtām. Izrādās, ka sieviete jūtas ļoti slikti, jo ir pamesta, aizvainota un, protams, grib atriebties. Vienīgais veids, kā to izdarīt – nedot otram to, ko viņš grib. Savukārt vīrietis jūtas vainīgs un zina, ka rīkojies slikti, pametot sievu, bet nespēj par to runāt. Viņš norobežojas no sarunas un attiecībām, ko sieviete uztver kā sliktu attieksmi pret sevi. Sastapušās divas atšķirīgas pasaules, kas neredz viena otru, bet tikai savas emocijas. Būs nepieciešams ilgs darbs, lai vīrietis nonāktu līdz apziņai, ka viņam labāk justies palīdzēs bijušās sievas piedošana, un sieviete spētu piedot. To nevar tik vienkārši izdarīt! Kad viņi to paveic un sieva saka: “Es tev piedodu!”, un viņš ar asarām acīs atbild: “Lūdzu, piedod man, ka esmu tevi sāpinājis!», nāk atrisinājums. Sieviete sāk apzināties, ka var dzīvot neatkarīgi, viņai var būt savs darbs un cits vīrietis, ka viņa ir mīlama. Arī vīrs sajūtas labi kā cilvēks, un abi sāk saprast, ka problēma jau nebija telefonā. Tagad vecāki var to uzdāvināt bērnam kopā, tādējādi parādot, ka mīl viņu. Ar šo lielo darbu un sevis analīzi viņi bērnā radījuši tik nepieciešamo drošības izjūtu!”
Rīcība ir aisberga redzamā daļa
“Mediācijas uzdevums ir atklāt indivīda patiesās vajadzības. Lai tas notiktu, cilvēkiem jābūt gataviem sarunāties un apzināties, ka viņš ir neatkarīga personība, ka viņam var būt savas vēlmes un nav jādusmojas vai jāaizvainojas, ja otram tās nepatīk,” stāsta B.Blomniece – Jurāne, norādot, ka tas prasa cilvēka briedumu. Citādi ikdienišķas situācijas spēj izvērsties nopietnos strīdos un konfliktos. Mīksti izvārītas olas, otram ne pa prātam izvēlētās bikses, viesībās pēc maltītes nepareizi uz šķīvja noliktas dakšiņas ir tikai aisberga redzamā daļa. Ja izdodas kliedēt emociju saceltos putekļus un noskaidrot, kas galu galā otra cilvēka rīcībā kaitina, atklājas, ka tās ir elementāras vajadzības, piemēram, apliecināt savu vērtību, būt cienītam, mīlētām un aprūpētam. Tomēr cilvēks ir cilvēks – katram sava emocionālā bagāža un vēlme dusmoties, kaut prāts zīmē pareizo ceļu.
Ja savas vēlmes un vajadzības ir apzinātas, būtiski pieņemamā veidā to darīt zināmu partnerim, kaut tā nav garantija, ka otrs steigs tās piepildīt. “Tas ir ētiskas dabas jautājums, vai varu izmainīt otru cilvēku un vai man uz to vispār ir tiesības. Svarīgi iemācīties pieņemt dzīvi realitātē un saprast, vai spēju sadzīvot ar savu partneri. Iespējams, vīram nav pieņemami sievai dzimšanas dienas rītā gultā dāvināt ziedus, kā to vēlas laulātā draudzene, bet abiem šķiet jauki šajā dienā pastaigāties gar jūru. Labāk doties pastaigā, nevis visu dienu audzēt aizvainojumu par nepasniegtiem ziediem. Vienmēr pastāv izvēle – cerēt, ka sapņi piepildīsies, un dusmoties, ka tas nenotiek, vai meklēt citu veidu, kā būt priecīgiem,” teic Baiba.
Mediācija:
Progresīva strīdus risināšanas metode, ar kuras palīdzību emocionāli un materiāli ieguvēji ir abas strīdā iesaistītās puses. Tās loma ir nozīmīga ne tikai ģimenes konfliktu vai šķiršanās gadījumos, bet arī dažādos strīdos, kuros iesaistītas institūcijas vai uzņēmumi.
Izmanto arī bērnu un jauniešu tiesību, mantojumu jautājumos, kaimiņu attiecību, īres lietās, skolās, privātās būvniecības tiesību un vides jautājumos, biznesā, politikā, vainīgā – upuru izlīgumu lietās un citās jomās.
Mērķis ir konsenss (piekrist kādam viedoklim), nevis kompromiss, ko var panākt vienīgi ar strīda pušu sadarbību, izzinot un saprotot abu intereses.
Tās rezultāts ir miers un emocionāla labklājība.
Process, kurā strīda puses satiekas ar vienu vai vairākiem speciāli apmācītiem (sertificētiem) neatkarīgiem mediatoriem, lai apspriestu domstarpības un panāktu vienošanos. Parasti mediācija tiek izmantota kā alternatīva tiesai.
Tās pamatprincipi ir iesaistīto pušu atbildība, brīvprātība, neitralitāte, konfidencialitāte, informētība un klienta kontrolēts iznākums.
Pretēji laikietilpīgam tiesas procesam mediācijā strīdus jautājumus var atrisināt pat dažu stundu laikā.
Integrēto mediāciju izmanto dažādi speciālisti, piemēram, tiesneši, psihologi, advokāti, pedagogi un sociālie darbinieki.
Latvijas zvērinātu mediatoru asociācija:
Sabiedriska organizācija, kas pārstāv mediācijā praktizējošus speciālistus. Latvijas Zvērinātu mediatoru asociāciju (LZMA) dibināja domubiedru grupa, lai radītu profesionālu vidi mediācijas attīstībai un veicinātu sabiedrībā izpratni par labu mediācijas praksi.
LZMA darbības lauks saistīts ar līdzdalību tiesiskās vides veidošanā; mediatoru profesionālo standartu izstrādi; kvalificētu mediatoru apmācību; profesionālās kompetences apstiprinošu sertificēšanas sistēmas izstrādi; mediatoru ētikas kodeksa izstrādi; konsultāciju pakalpojumiem mediācijā. Par LZMA biedru var kļūt ikviens, kam ir talants palīdzēt cilvēkiem un organizācijām atrisināt sarežģītas situācijas un kas atbilst biedrības uzņemšanas noteikumiem.
No www.mediatoruasociacija.lv
