Gulbeniete iesaka lasīt meža zemenes

Lai arī vasaras sākumā bija raksturīgs liels sausums un runā, ka mežā ogu šogad būs maz vai nemaz, gulbeniete Marijanna Logina saka paldies dabas mātei par meža zemeņu un spradzeņu ražu. “Zemeņu ir un daudz, taču sīkas,” viņa stāsta “Dzirkstelei”.

Marijanna atklāj, ka šovasar mežā ogot ir gājusi Latgales pusē, taču pieļauj, ka arī tepat Gulbenes novadā var atrast šo gardumu. “Gulbenes pusē iepriekšējos gados esmu kopā ar vīru salasījusi no četriem līdz deviņiem litriem, kā nu kuru gadu, protams, tikai mums zināmās vietās. Šogad Gulbenes pusē salasījām tikai trīs litrus,” stāsta Marijanna.

Viņa arī atklāj savu recepti, kā saglabāt šīs ogas patēriņam ziemā: “Recepte ir vienkārša – sastampāju vai sablenderēju svaigas ogas, pievienoju cukuru 1 pret 1, sajaucu, pagaidu, līdz izkūst cukurs, burciņās iekšā un ledusskapī. Nevāru, jo tad ir rūgtens ievārījums. Bet tā visi vitamīni ir uz vietas, nekur nepazūd. Garša – fantastiska! Glabājas gadu un vairāk.”

Meža zemene ir daudzgadīgs, sīks vai neliels (garums 5-30 centimetri) rožu dzimtas lakstaugs.  

Spradzenēm ir mazliet lielākas ogas par meža zemenītēm, garša skābenāka. Ogu noraujot, raksturīgs knikšķis vai paukšķis.

Senatnē dziedniekiem esot bijis teiciens: tajā mājā, kurā ēd zemenes, ārstiem nav ko darīt. Meža zemeņu un spradzeņu ogas satur ābolskābi, citronskābi, askorbīnskābi, salicilskābi. Satur krāsvielas, gaisīgas eļļas, cukurus, vitamīnus, minerālvielas (kālijs, magnijs, kalcijs, dzelzs, cinks, varš, kobalts, fosfors), karotīnu, nedaudz miecvielas, pektīnvielas. Ogās visvairāk ir C vitamīna.