Saruna ar gulbenieti Agni Šumakovu notika dienā, kad kalendārs vēstīja, ka vārdadienu Latvijā svin 836 Agņi. Visvairāk – 61 – Talsu rajonā. Personvārdu pētnieks Gunnars Treimanis skaidro, ka Agnis ir aktīvs, uzņēmīgs, neatzīst bakstīšanos, čukstēšanos un alošanos. Brīžiem gan ir aizdomu varā.
“Stāsta, ka manam vārdam esot saistība ar Ugunsdievu, tāpēc laikam esmu izraudzījies vārda izcelsmei piemērotu profesiju – ugunsdzēsējs,” stāsta Agnis. Viņš kādu laiku strādājis Gulbenē, bet štatu samazinājuma dēļ saņēmis rīkojumu pāriet darbā uz Balvu rajona Tilžas ugunsdzēsēju posteni par komandieri. “Tagad katru dienu rītā un vakarā mēroju ceļu uz Tilžu un atpakaļ. Ikvienā kolektīvā iejūtos ātri. Šis talants man piemīt kopš skolas gadiem. Jokoju, ka esmu maza posteņa liels priekšnieks,” smejas Agnis.
Brīvajā laikā Agnis nodarbojas ar šautriņu mešanu, uzrādot labus rezultātus. Piemēram, pagājušajā gadā Lietuvā, startējot pāros, viņš ieguvis pirmo vietu. Individuāli veicoties ne tik labi, jo treniņiem atliekot mazāk laika. “Labprāt spēlēju futbolu. Izveidojām komandu “Kvartālisti”. Komandā esam spēlētāji no dažādām Gulbenes ielām, daži spēlētāji brauc arī no Madonas. Divas reizes nedēļā apmeklēju treniņus florbolā. Pagaidām sacensībās vēl neesam piedalījušies,” stāsta puisis. Ar sportu Agnis sācis nodarboties skolas laikā. Pēc Bērzu pamatskolas beigšanas viņš turpinājis mācības Gulbenes pamatskolā, kur trenējies slēpošanā pie skolotāja Jāņa Anča. “Beidzu Bērzus kā slikts skolnieks, bet pēc rokas lūzuma futbola spēlē manas atzīmes pārsteidzoši uzlabojās. Biju starp labākajiem. Nevaru izskaidrot, kāpēc bija jāsalauž roka, lai, piemēram, sāktu saprast matemātiku un latviešu valodu,” prāto Agnis.
Pēc pamatskolas beigšanas viņš četrus gadus mācījies Aizkraukles arodskolā par automehāniķi un ugunsdzēsēju. Tad trīs gadus turpinājis mācības Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. “Esot komandiera amatā, ir jāspēj pieņemt patstāvīgus lēmumus, neiztikt arī bez prasīguma. Mani nevar bezgalīgi kaitināt, jo tad, kad pacietības mērs ir pilns, ļauju vaļu dusmām. Ja cilvēks ir vainīgs, tad par pieļautajām kļūdām jāatbild tūlīt, nevis pēc kāda laika,” uzskata Agnis.
Ja atliek laiks, puisis dodas makšķerēt, labprātāk izvēloties zemledus makšķerēšanu, jo ziema ir viņa mīļākais gadalaiks. Jāsteidz arī jauniegādātā dzīvokļa remonts. Šajā darbā labs padomdevējs Agnim ir brālis, kurš trīs gadus Rīgā strādājis celtniecībā. “Labprāt gribētu mācīties pavāru kursos, jo man ļoti patīk gatavot ēst. Draudzene Zarina, ar kuru kopā audzinām meitiņu Sofiju, kurai aprīlī būs divi gadi, atzīst, ka man tas labi padodas. Ir doma iestāties augstskolā, tikai vēl neesmu izlēmis, kurā. Gribētu apgūt kādu inženiertehnisko arodu,” stāsta Agnis.
