Latvijas Radio gaiteņos valda bezcerības un bezpalīdzības sajūta, apliecina radio ziņu redaktors Tālis Eipurs.
Apstājies un klusē!
Portālā “Tribine.lv” kāds anonīms aktīvists publicējis šādu aicinājumu: “Es esmu par savām tiesībām dzirdēt! Ja Tu atbalsti šādu saukli, atbalsti ar darbiem, ne tikai labiem vārdiem! Daudzi Latvijas Radio žurnālisti ir aizlīmējuši savas mutes, jo, iespējams, ir kāds, kas vēlas klausīties VALSTS radio, nevis SABIEDRISKO radio.
Tieši tādēļ aptuveni 50 cilvēki ar aizlīmētām mutēm vakar pie Saeimas piedalījās “flash mob” akcijā, paužot atbalstu Latvijas Radio. Akcijas dalībnieki no pulksten13.00 pāris minūtes klusējot stāvēja pie parlamenta ēkas, tādējādi paužot savu atbalstu radio turpmākajai pastāvēšanai.
“Flash mob” ir akcija, kuras pamatā ir nosacīta rīcības spontanitāte – cilvēki, iepriekš vienojoties internetā vai ar mobilo īsziņu starpniecību, satiekas, veic kādu neparastu darbību un izklīst.
T.Eipura muti fotogrāfijā portālā “Draugiem.lv” “rotā” leikoplasts. “Tāda sajūta arī ir – ka tev grib aizbāzt muti,” saka T.Eipurs. Viņa profilā izvietotas arī daudzas citu radio darbinieku bildes. Savus foto, kur ausis aizbāztas ar batoniem, pievieno arī klausītāji.
Par abonentmaksu
T.Eipurs uzsver: svarīgi saprast, ka ir atšķirība starp valsts un sabiedrisko radio. “Man šķiet, ka daudzi, ne tikai varasvīri, domā, ka esam valsts radio. Tā ir maldīšanās. Tik, cik valsts atmeta, tik bija,” skaidro T.Eipurs un rezumē: esmu par abonentmaksu. “Vai it kā nepopulārā abonentmaksa par sabiedrisko radio nav krietni lietderīgāka, ja to maksājam pašam radio, nevis nodokļos caur politiķu mainīgajiem filtriem?” savā dienasgrāmatā “Draugiem.lv” jautā ziņu redaktors, piebilstot: “Radio nauda nav reāli palielināta krietnus gadus, un visur esošais samazinājums mūsu gadījumā neattiecas uz trekno gadu tauku kārtu, bet gan uz lieso gadu sīkstajiem muskulīšiem.”
Darbiniekus jau atlaiž
Saskaņā ar Latvijas Radio ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dzintra Kolāta teikto, Radio parādi ir nepilni astoņsimt tūkstoši latu. Šonedēļ radiomājā viesojas auditori, kas pēta, kur parāds radies. Dz.Kolāts pagaidām kā vienīgo risinājumu, lai Radio izkļūtu no parādu purva, redz radio apraides samazināšanu, algu apcirpšanu un štatu “īsināšanu”. Dz. Kolāts izteicies, ka likvidēs 18 brīvās štata vietas, atlaidīs 29 darbiniekus. Samazināti izdevumi komandējumiem, degvielai, tiešraidēm, ierakstiem un citam līdz pat 40 procentiem. T.Eipurs apgalvo, ka darbinieki jau tiek atlaisti – gan tehniskie, gan administrācija, “arī tādi, kuri daudzus gadus pavadījuši radiomājā”. Piemēram, nav naudas, ko maksāt ārštata programmu vadītājiem – Haraldam Burkovskim, Zigfrīdam Muktupāvelam un Gunāram Jākobsonam. Netiek izslēgta arī Latvijas Radio kora darbības apturēšana.
Ja netiks rasts finansējums, ar martu programmas Latvijas Radio 3 “Klasika” un Latvijas Radio 4 “Doma laukums” netiks raidītas visā valstī, Latvijas Radio 1 neskanēs Alūksnē, Viesītē, Vitrupē, Aucē, Ventspilī. Arī Latvijas Radio 2 neskanēs visā valstī.
Valstsvīriem ir varianti, kur meklēt finansējumu radio, piemēram, Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, ēkas Doma laukumā pārdošana, papildu dotācijas piešķiršana, ilgtermiņa aizdevuma izsniegšana no valsts kapitālsabiedrību naudas līdzekļiem. Visticamāk, vairāk nekā septiņsimt tūkstošus latu varētu aizdot valdība.
