Gulbeniete Dace Šavlovska vārda dienu svinēja vakar, 6.februārī. Viņa atzīst, ka savs vārds ļoti patīk un tēvs esot bijis tas, kurš, skatoties uz savu jaundzimušo meitiņu, pirms vairāk nekā 20 gadiem teicis, ka vārds meitai būs Dace. Tuvākie cilvēki viņu sauc par Dacīti. Darbadienas viņai paiet, strādājot par grāmatvedi Gulbenes policijā.
“Vislabāk es jūtos cilvēku pūlī. Man ir vajadzīga sabiedrība. Tad ir super! Vienmuļa ikdiena nav domāta man. Darbadienu vakari paiet kopā ar vīru Juri un meitu Nikolu. Ļoti patīk floristika un sirdslieta man ir vasarā rušināties puķu dobēs, bet mīļākie ziedi ir baltas lilijas,” stāsta Dace.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka Latvijā ir 10 446 Daces. Savukārt Teātra kritiķis Gunars Treimanis skaidro, ka Daces ir pašapzinīgas, komunikablas un stingras. Kaut arī dzīve berž Daces ar deviņiem sārmiem, viņas iziet kā uzvarētājas. Sabiedrībā jūtas kā zivis ūdenī. Analītiskas, prātīgas, jo visu spēj vērst uz labo, kā arī prot sarīkot sev svētkus. Priekšroku vienmēr dod darbībai un fanātiskai pārliecībai par dzīves daudzkrāsainību. Neizdāļā savu sirdi pasaulei. Veiksme viņām pati krīt rokās. Mīlestībā Daces stāv galvas tiesu augstāk par savu partneri un labprāt ielaižas attiecībās ar stabila finansiāla stāvokļa kungiem.
Gulbeniete daļēji piekrīt sava vārda skaidrojumam. “Daces ir populārs vārds. Pazīstu arī citas Daces un man pat šķiet, ka mēs esam līdzīgas. Visas optimistiskas, smaidīgas, nekad neesam sliktā garastāvoklī un no visām ķezām protam iziet “tīri”. Tas, ko esmu iecerējusi, man izdodas, iespējams, tieši tāpēc, ka esmu optimiste,” saka Dace.
Viņa atzīst, ka nav svarīga dāvana, kāda tiek pasniegta svētkos, galvenais, ka atceras, sūtot apsveikuma īsziņas, piezvanot vai uzrakstot kādu apsveikuma rindu portālā “draugi”. “Ja atceras, esmu sajūsmā, bet man ļoti nepatīk, ja svētkos man dāvina naudu,” teic Dace. Viņai ļoti patīk, ka pēdējos gados ir izteikta tendence likt bērniem divus vārdus. “Tas ir moderni.
Man patīk, ja citiem ir arī netradicionāli vārdi, bet līdz tam brīdim, kamēr nav kaut kādas galējības, piemēram, kad bērnam tiek salikts vārds no tēva un mātes vārda atsevišķiem burtiem vai zilbēm. Vecākiem ir jāpadomā, pirms liek bērnam vārdu, jo viņam ar šo vārdu būs jādzīvo visu mūžu. Vecākiem jau var daudz kas patikt, bet bērnam nebūs tik viegli dzīvot ar dīvainu vārdu. Nepatīk arī, ja tiek doti ļoti gari vārdi, jo tad cilvēks parasti tiek saukts šī vārda saīsinājumā. Man tas ir nepieņemami,” stāsta Dace.
