Rajona vietējās pašvaldības ir gatavas organizēt protesta akcijas, jo jau šobrīd ir skaidrs, ka tām nepietiks naudas pabalstiem, savstarpējiem norēķiniem, veselības aprūpei un daudz kam citam.
Bija jāizvēlas “Es būtu šo akciju pirmā atbalstītāja vai pat organizētāja. Biju spiesta samazināt pašvaldības darbinieku algas, lai gan, ja valdības politika būtu pārdomāta, to varētu nedarīt. Lielākie zaudētāji ir cilvēki, kuri saņem minimālo algu, jo man nācās viņiem samazināt arī slodzi. Biju izvēles priekšā – slēgt pirmsskolas izglītības iestādi vai sociālo centru vai arī samazināt atalgojumu,” saka Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva.
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups atbalsta protesta akcijas un arī pats piedalītos tajās, tikai akcijām jābūt ar konkrētām prasībām.
“Ja visi brēksim, lai tikai dod naudu, tad tam nav jēgas,” saka R.Apalups.
Krājas rēķini
Daukstu pagasta pašvaldības vadītāja Sandra Duļbinska uzskata, ka valdība neapzinās reālo situāciju pašvaldībās.
“Šobrīd varu samazināt iestāžu darbiniekiem tikai samazinātās algas un obligātos rēķinus. Veidojot novadu un saliekot kopā pagastu nabadzību, pie bagātības netiksim. Protesta akcijas palīdzētu vismaz pievērst valdības uzmanību,” uzskata S.Duļbinska.
Lielāko satraukumu rada pašvaldību savstarpējie norēķini, piemēram, par skolām un bērnudārziem.
“Piepilsētas pagasti cietīs visvairāk, jo tajos ir daudz bērnu, kas mācās citu pašvaldību skolās. No pilsētas attālajos pagastos šie norēķini skolām tomēr ir mazāki, jo bērni galvenokārt izvēlas mācīties vietējā skolā,” saka pašvaldības vadītāja.
Daukstu pagastā šā gada pirmajā mēnesī garantētā iztikas minimuma pabalstos izmaksāta summa, ar kādu pērn pieticis pusgadam.
“Tas ir valsts noteiktais pabalsts, bet valsts diemžēl līdzekļus tam neiedalīja. Tos vajadzēja rast no pašvaldības budžeta. Esam atteikušies no visiem pabalstiem, ko bijām noteikuši. Tikai bēru gadījumā ļoti rūpīgi izskatām katru iesniegumu. Ir aizvadīts tikai gada pirmais mēnesis, bet rēķinu kaudze jau ir sakrājusies. Pat, ja mēs iesniegtu kādu projektu, tam ir vajadzīgs pašvaldības līdzfinansējums, bet to nevaram atļauties. Eiropa dod fondu naudu, bet valsts dara visu, lai mēs to nevarētu izmantot,” situāciju raksturo S.Duļbinska.
