Inita Savicka
“Mums visa nedēļa pagāja vienā elpas vilcienā ar smaidu un svētku sajūtu sirdī. Tādu kopējo skaistumu var radīt tikai Latvijā! ” tā par piedzīvoto aizvadītājos dziesmu un deju svētkos saka Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” vadītāja Biruta Akmentiņa.
Tautas lietišķās mākslas izstāde “Mēs”, kur vienkopus aplūkojami audēju, rokdarbnieku, pinēju, rotkaļu, kokgriezēju un keramiķu darbi, tika atklāta svētku sākumā 2.jūlijā Rīgā, Sporta ielā 2. “Ja dejotājiem un koristiem bija lielkoncerti, tad amatniekiem ir šī lielizstāde. Tas ir mūsu lielais kopdarbs, kur apvienojusies visa Latvija,” uzsver Biruta.
Esam neparasti un oriģināli
“Tas bija tik grandioza darba rezultāts visas mūsu valsts mērogā! Viss apkopts un parādīts vienā izstādē, kopdarbā. Emocijas – neaprakstāmas! Izstādes iekārtojums – ļoti māksliniecisks, patriotisks, ar augstu pašapziņas sajūtu un baudāms. Dziesmu svētku sajūtu radīja lielformāta foto, uz kuriem attēloti fragmenti no dziesmu svētkiem, un tas ļoti organiski saplūda kopā ar lietišķās mākslas izstrādājumiem. Jau lielo svētku pirmajā dienā biju saņēmusi svētku sajūtu! Fotogrāfijās – svētku dalībnieku sejas un turpat blakus pašu un citu darbi. Izstādes atklāšanā kopā bija sanākuši domubiedri, un kā jau jebkura liela pasākuma atklāšana arī šī bija uz ļoti augsta emocionālā viļņa. Bija mūzika, dziedājām, vēl tik danci gribējās uzraut,” ar smaidu atminas Biruta.
“Sagša” sevi šai izstādei pieteica ar Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes rakstu izzināšanu un iestrādāšanu audumos. “Tie ir mūsu rakstainie dvieļi ar ieaustiem ornamentiem, cimdos ieadījām šos rakstus. Bija tautiskās jostas, arī tradicionālie grīdceliņi. Mēs, “Sagša”, saplūdām ar novadu, un ar to mēs arī izcēlāmies. Saņēmām no Latvijas Nacionālā kultūras centra mutisku atzinību, ka esam neparasti un oriģināli, un mums pašām arī tas tā šķita,” stāsta Biruta.
Viņa uzsver, ka šo izstādi noteikti ir vērts apskatīt un to var vēl izdarīt līdz jūlija beigām.
“Sagša” ar saviem darbiem piedalījās arī radošo darbu izstādē “Inspirācijas”. Šai izstādei radītie darbi ir studiju centienu rezultāts, iepazīstot ievērojamāko lietišķās mākslas meistaru darbus un uz tā pamata radot jaunus tekstila un keramikas darbus.
“Dziesmu un deju svētku laikā bija sarīkota savstarpēja četru studiju tikšanās, kas piedalās šajā izstādē ar saviem darbiem. Trīs studijas bija no Rīgas un “Sagša” no Gulbenes. Šī arī bija sirsnīga tikšanās. Latvieši ir tauta, kura prot sev un citiem rīkot svētkus! Šī izstāde vēl tikai pastiprināja svētku emocijas. Tā atkal bija tikšanās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Tā bija savstarpēja domu apmaiņa arī par tehniskām lietām. Tie ir fantastiski mirkļi, uz mūžu paliekoši! Ir labi justies noderīgam un ir prieks, ka ar savām prasmēm, darbiem vari iepriecināt citus, līdz ar to arī pats sev tajā rodi prieku,” saka Biruta.
Iepazīstas ar Madernieka radinieci
Dziesmu un deju svētkos “Sagša” bija sastopama arī Vērmanes dārza tirdziņā, kur ar saviem darinājumiem bija aicināti piedalīties meistari un amatnieki, kas darina mūsdienīga dizaina priekšmetus, kā idejisko bāzi izmantojot tradicionālo mantojumu. Prieku vairoja ne tikai tas, ka cilvēki pirka “Sagšas” darinātos darbus, bet arī savstarpējā domu un enerģijas apmaiņa.
Viņa “Dzirkstelei” stāsta sirsnīgu momentu, kādu “Sagša” piedzīvoja Vērmanes dārzā. “Pie mums pienāca kāda sieviete, kura iepriekšējos dziesmu un deju svētkos no mūsu Zinaīdas bija nopirkusi viņas darinātos tautiskos brunčus. Viņa bija atnākusi tos atrādīt! Šī sieviete uzmeklēja Zinaīdu, lai vēlreiz pateiktu paldies. Vai tāpēc vien nav vērts atrasties Vērmanes dārzā? Arī pie Laimdotas Kliesmetes bija fantastiska aura!” stāsta Biruta.
Vērmanes dārzā piedzīvots vēl kāds ļoti emocionāls mirklis. “Mums bija pozīcija, ka iedvesmojamies no Jūlija Madernieka, un arī izkārtne bija tāda, ka esam iedvesmoti savos darbos no Jūlija Madernieka ornamentiem. Un pienāca pie mums Jūlija Madernieka radiniece! Tā bija viņa brāļa mazmazmazmeita. Jauna meitene. Es ar tālejošu interesi viņai palūdzu arī telefona numuru, lai varētu sazināties. Viņa koledžā ir mācījusies tieši tekstila nodaļā. Tāda sakritība, ka Maderniekam tomēr pa brāļa līniju ir pēctecība tieši tekstilmākslas nozarē, un viņa turpinās mācības tālāk akadēmijā. Un šai meitenei ir jau arī tapuši darbi,” prieku neslēpj Biruta.
Vērmanes dārzā viņa novērojusi, ka cilvēkus visvairāk uzrunā tautiskie brunči, tautiskās jostas. Un, viņasprāt, katram latvietim mājās būtu jābūt tautiskajai jostai. “To var lietot visur, ne tikai lielos godos un reizi piecos gados. To var lietot, kad ir vēlme sajusties – esmu latvietis! Apsien jostu, tad redzēsi, kā jutīsies!” zina teikt Biruta.
Lai arī lielie svētki jau izdzīvoti, emocijas priecē vēl ilgi. “Šķita, ka cilvēkos atveras viss labākais, kas vien ir. Dalībnieki, skatītāji – visi tik sirsnīgi! Ir sajūta, ka visi savējie!” sajūtās dalās Biruta.
— Teksts: Inita Savicka, foto: Gatis Bogdanovs
#SIF_MAF2023
