Balstoties uz Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā pašlaik apskatāmo izstādi “Atkarības”, pagājušās nedēļas nogalē notika seminārs par narkotikām, kurā skolēniem bija iespēja tikties ar Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieka palīgu Gaidi Eglīti, prāvestu Vjačeslavu Bogdanovu un rakstnieci Andru Manfeldi. Seminārā piedalījās neliels skaits skolēnu no Gulbenes 2.vidusskolas un Gulbenes Valsts ģimnāzijas.
G.Eglītis norādīja, ka katru gadu tiek braukts uz skolām, lai diskutētu par šo tēmu. Viņš skaidroja, kādi ir mīti un kāda ir realitāte par narkotikām. “Nebūs panākumu, ja pircējs nepateiks nē. Katru gadu ir jauni narkomāni un jauni mirušie. Kāpēc skolēni sāk lietot narkotikas? Viņi nevar pateikt – nē,” saka G.Eglītis.
Viņš skaidro, ka viens no mītiem par narkotikām ir tāds, ka tās tiek grupētas “smagās” un “vieglās”. “Realitātē tā nav. Cik ir cilvēku, tik organismu un imūnsistēmu. Kas vienam ir “smagā” narkotika, cits to varbūt pat nejūt. Bet ir tādi, kuriem jau no marihuānas paliek slikti. Mēs nezinām, kā uz katru iedarbosies narkotikas. Un mums to arī nevajag zināt. Nevajag skolēniem zīlēt, vai ar pirmo reizi izsauks atkarību vai ne. Labāk nezīlēt.”
Viņš norāda skolēniem, ja redz, ka ar draugu kaut kas nav kārtībā, proti, slikti mācās, acis spīd, kavē stundas, klaiņo, tad par to ir jāziņo, jo pēc tam var būt par vēlu.
G.Eglītis norāda, ja skolēniem un skolotājiem ir vajadzība vairāk diskutēt un runāt par šo tēmu, tad tas ir iespējams, vismaz vienu dienu iepriekš piesakoties policijā.
Atkarību ir daudz
Savukārt prāvests V.Bogdanovs semināra dalībniekiem skaidroja, kā, nonākot atkarību jūgā, jāstiprina sevi garīgi. “Atkarību ir daudz. Tās patiešām cilvēku noved ne tikai līdz kaut kādai slimībai, bet padara cilvēku par vergu. Baznīcai ir citādāks skatījums uz atkarībām, jo cilvēkā, kas ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības, notiek cīņa. Nav tāda cilvēka, kurā nenotiktu cīņa starp labo un ļauno. Ja velnam iedosi mazo pirkstu, tad viņš pēc laika paņems tevi visu. Visvairāk izplatītākā kļūda cilvēku vidū ir tā, ka viņi domā – mani tas neskars. Ir piecas atkarības, kuras visvairāk apdraud cilvēka garīgo veselību: narkomānija – visļaunākā no visām, alkohols, nikotīns, atkarība no mūsdienu tehnikas sasniegumiem (datorspēles, azartspēles), kā arī atkarība no seksuālās dzīves un pornogrāfijas. Jebkuru atkarību sauc par grēku,” saka V.Bogdanovs.
Prāvests norāda, ka cilvēku, kas ir nonācis atkarībā, nedrīkst pamest vienatnē, jo atkarīgs cilvēks patiesībā ir vientuļš. Viņš uzsver, ka ar jebkuru atkarību var tikt galā, ja lūdzas un strādā. “Bet, ja ir kaut kas, kas sagādā grūtības, un ja nevari izrunāties ar draugiem, kolēģiem vai skolas vadību, tad var aiziet pie psihologa vai cita speciālista un vienmēr var atnākt arī pie garīdznieka,” saka V.Bogdanovs.
Dalās ar rūgto pieredzi
Seminārā skolēnus un citus klātesošos uzrunāja arī rakstniece A.Manfelde, kura ir tikusi vaļā no narkotisko vielu atkarības un varēja dalīties ar savu pieredzi. Viņa narkotikas sāka lietot 14 gadu vecumā un darīja to četrus gadus. Tagad rakstniecei ir 35 gadi. “Vislielākā un sāpīgākā lieta, kuras pietrūkst narkomāniem, ir gudras mīlestības trūkums ģimenē. Mana mamma bija aizņemta darbos, patēvs bija alkoholiķis, bruka padomju sistēma, bet man šajā laikā būtisks jautājums bija par dzīvi – kāpēc es dzīvoju. Neviens man uz to nesniedza atbildi. Redzot cilvēkus, kuri ir lietojuši narkotikas, domāju, ka tas nav nekas traks. Pamēģināju vienreiz un nekas it kā nebija, tad otro reizi, bet, ieraugot trešo reizi cilvēku, kurš man iedeva pamēģināt narkotikas, jutos laimīga un tad sapratu, ka ir iestājusies atkarība. Tagad es varu teikt – nebūsim auni, uz kuru rēķina kāds taisa biznesu.”
Pēc četriem gadiem, kuri pavadīti atkarībā, notika iekšējs sabrukums, lūzums. “Man bija svarīgi, lai Dievs man palīdz un es lūdzos. Tas man arī palīdzēja atbrīvoties no atkarības,” stāsta A.Manfelde.
Gulbenes 2.vidusskolas 7.klases meitenes atzīst, ka viņām ļoti paticis šis seminārs, īpaši rakstnieces stāstījums par rūgto pieredzi ar narkotikām.
Grāmata “Adata” – dokumentāls stāsts par dzīvi
A.Manfelde dzimusi 1973.gadā. Apguvusi tēlniecības specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Pirmās rakstnieces un dzejnieces publikācijas lasāmas 2002.gada žurnālā “Karogs”. No Rīgas jauno literātu apvienības žurnāla “Luna” redakcijas saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā “Gada balva 2003”. Uzvarējusi arī Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā. Saņēmusi Ojāra Vācieša prēmiju par dzejas krājumu “Tranšejas dievi rok”. Ir iznācis dzejoļu krājums “Betona svētnīcas”.
2005.gadā iznācis autobiogrāfiskais romāns “Adata”, kura centrā atkarība no narkotikām. Ar atsevišķiem darba fragmentiem A.Manfelde pagājušajā piektdienā iepazīstināja arī semināra dalībniekus. Pēc romāna motīviem iestudēta rokopera “Adata”. Ar šo romānu A.Manfelde ieguva popularitāti. Autore saka, ka grāmata ir dokumentāls stāsts, kurā atspoguļoti četri gadi no viņas dzīves. “Izdzīvo viens no desmit. Man palaimējās. Es gribu dot liecību, kā, būdams dzīvs, jau esi miris.”
