Rīga, 12.febr., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja likumprojektu paketi, kas paredz izmaiņas četros banku darbību regulējošos likumos.
Grozījumi nepieciešami, lai īstenotu finanšu sektora uzraudzības stiprināšanas pasākumus, nodrošinot stabilu finanšu sektora darbību un attīstību, veicinātu efektīvu un ātru banku restrukturizāciju, kā arī vairotu noguldītāju uzticību, paātrinot izmaksu noguldījumu nepieejamības gadījumā.
Grozījumi “Noguldījumu garantiju likumā” nepieciešami, lai veicinātu izmaksu paātrināšanu noguldījumu nepieejamības gadījumā. Precizēta noguldījumu nepieejamības definīcija, papildināta kārtība noguldījumu pieprasījumu apkopošanai, kā arī precizēta trūkstošo līdzekļu piesaistīšana no valsts budžeta.
Saīsināts garantētās atlīdzības izmaksas periods līdz 20 darbdienām ar tiesībām pagarināt periodu vēl par desmit darbdienām. Līdz šim bija noteikts, ka valsts garantēto atlīdzību izmaksā trīs mēnešu laikā ar iespēju pagarināt šo laiku par vēl trijiem mēnešiem.
Garantēto atlīdzību izmaksās pēc banku izveidotiem sarakstiem, un noguldītājiem nevajadzēs rakstīt atsevišķu iesniegumu.
Lēmumu par finanšu iestādes nespēju izmaksāt saviem klientiem garantēto noguldījumu Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņems piecu darbdienu laikā. Tas paātrinās garantētās atlīdzības izmaksas procedūru.
Patlaban banku klientiem valsts garantē atlīdzību līdz 35 140 latiem (50 000 eiro), ko izmaksā no Noguldījumu garantiju fonda. Atlīdzība attiecas uz noguldījumiem, norēķinu kontu atlikumiem, algu kontiem un krājkontiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.
Saeima arī pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas pilnveido kredītiestāžu uzraudzību, paredzot paplašināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcības tiesības ne tikai gadījumos, kad kredītiestāde ir nonākusi finansiālās grūtībās, bet arī tajos gadījumos, kad šādu problēmu iestāšanos var pamatoti prognozēt. Atbilstoši izmaiņām FKTK būs tiesīga iecelt bankā savu pilnvarnieku, nosakot viņa pilnvaru ietvaros veicamo uzdevumu apjomu, ieskaitot tiesības veikt bankas restrukturizāciju. Reglamentētas arī pilnvarniekam izvirzītās kvalifikācijas prasības.
Laikraksts “Diena” ziņo, ka līdz ar šīm izmaiņām kļūst iespējama banku sadalīšana, tātad, piemēram, var tikt īstenota ideja par “Parex bankas” sadalīšanu “labajā” un “sliktajā” bankā. Valsts pārņemtās “Parex bankas” vadība, premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) gan kategoriski noliedz bankas sadalīšanu.
Amatpersonas apgalvo, ka likuma grozījumiem neesot tiešas saistības ar “Parex banku”, jo ar banku darbību un uzraudzību saistīto likumu sakārtošanu prasījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
Par kredītiestāžu likuma grozījumiem atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisija uzsver, ka tie nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību gadījumos, kad kredītiestāde nonākusi finansiālās grūtībās, – tiek pastiprināta uzraudzība un FKTK pilnvaras. FKTK būs tiesīga bankā iecelt pilnvarnieku, nosakot viņa pilnvaru apjomu, ieskaitot arī tiesības veikt bankas restrukturizāciju jeb sadalīšanu, proti, slikto aktīvu – bankas parādi, saistības, sliktie kreditori – juridisku nodalīšanu.
Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) apgalvojis, ka grozījumi nav saistīti ar iespējamo “Parex bankas” sadalīšanu tā sauktajā “sliktajā” un “labajā” bankā, lai pēc tam īstenotu “labās “Parex bankas”” pārdošanu.
Laikraksts atzīmē, ka priekšlikumus grozījumiem, kuri attiecas tieši uz kredītiestādes sadalīšanu, vēl šo otrdien Saeimas komisijai tika nosūtījis “Parex bankas” prezidents Nils Melngailis. Turklāt, lai arī likumdošanas process valstī ir atklāts, iesniegumā budžeta komisijas vadītājam Melngailis lūdzis tam un pievienotājiem grozījumu priekšlikumiem noteikt ierobežotas pieejamības statusu.
Jautāts, vai “Parex banka” piedalās likumdošanas procesā par banku aktīvu nodalīšanai, Melngailis ar pārstāves Maijas Celmiņas starpniecību to neapstiprināja. “Parex banka” piedaloties diskusijā, lai sniegtu konsultācijas par tiesību aktu projektu iespējamo ietekmi uz bankas darbību.
Attiecībā uz “Parex banku”, kā uzsvēris Melngailis, šāds risinājums pašlaik neesot aktuāls, jo “plānojam piesaistīt stratēģisko investoru visai grupai kopumā”. To apliecinot arī pašreizējās sarunas par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas līdzdalību “Parex bankas” kapitālā. Ja valsts izlemšot iet bankas sadalīšanas ceļu, tad arī būs jāpieņem lēmums, kā sadalīt bilanci, norādījis Melngailis.
Savukārt grozījumi “Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” nosaka, ka vienīgi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomei ir tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesību, saistību un darbības ierobežojumiem.
Saeima atbalstīja arī grozījumus Civilprocesa likumā. Tie nosaka, ka lietas par kredītiestādes maksātnespēju un likvidāciju tiesai būs jāizskata septiņu dienu laikā līdzšinējo 15 dienu vietā. Tas paātrinās banku maksātnespējas un likvidācijas procesa gaitu.
Izmaiņas banku darbību regulējošos normatīvajos aktos izstrādātas, konsultējoties ar starptautiskiem finanšu ekspertiem un ievērojot Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikumus, teikts likumprojekta anotācijā.
