Šonedēļ vārdadienu svinēja arī 1131 Simona visā Latvijā, starp viņām arī gulbeniete Simona Sniķe.
Simona stāsta, ka, izvēloties viņai vārdu, mamma laikam ir iespaidojusies no tā, ka viņas draudzenei bija meita, kuru sauca Simona. Viņai droši vien ir iepaticies šis vārds, tādēļ arī viņa savai meitai ielikusi to, turklāt tobrīd tas bijis samērā rets vārds. „Man ļoti patīk savs vārds. Esmu apmierināta, ka tas joprojām ir diezgan rets vārds. Manu vārdu arī nevar nekā īpaši saīsināt. Pilnā vārdā vienmēr arī tiku saukta, vienīgi draugi mani savulaik sauca par Simončiku,” atklāj gaviļniece.
Par to es domāšu rīt
„Lai gan es īpaši neticu ne horoskopiem, ne arī kaut kādiem citiem šādiem stāstiem, tomēr jāsaka, ka, iespējams, cilvēks kaut kādā mērā ietekmējas no sava vārda. Esmu lasījusi sava vārda skaidrojumu un man šķiet, ka vismaz daļēji es tiešām tam arī atbilstu,” saka Simona.
Pēc Gunara Treimaņa vārdu raksturojuma Simonas ir diezgan patstāvīgas. Viņām patīk sportiski, attīstīti, inteliģenti un neuzbāzīgi vīrieši. Viņām ir augstas prasības arī pret sevi. Simonas negrib samierināties ar agrākiem standartiem, taču viņām der iegaumēt, ka vienīgi pacietība dos pamatu laimīgiem piedzīvojumiem. „Jā, man patīk sportiski vīrieši, mans vīrs tiešām arī ir sportists. Visam iepriekš teiktajam var piekrist. Man šķiet, ka esmu arī mazliet slinka. Ja man kaut ko negribas darīt, es īpaši sevi nemoku. Es esmu arī diezgan optimistiska, man to ir teikuši arī draugi. Es daudz nežēlojos un negaužos par kaut kādu notikušu problēmu vai kļūdu, bet gan veiksmīgi mēģinu tikt tai pāri un iet uz priekšu. Mans mīļākais teiciens ir „Par to es domāšu rīt” no grāmatas „Vējiem līdzi”. Varbūt to nevar attiecināt uz nopietniem jautājumiem, taču ir lietas, kuras tiešām var atlikt uz nākamo dienu, es tā arī daru. Kā mīnuss man tiešām laikam ir tas, ka esmu diezgan nepacietīga. Es mācos tikt galā ar šo īpašību, taču reizēm tā tik un tā izlaužas ārā. Prasīga esmu gan pret sevi, gan arī pret citiem. Man šķiet, ka cilvēks var izdarīt visu, jautājums tikai ir, vai viņš to vēlas,” saka Simona.
Svin ģimenes lokā
Runājot par vārdadienas svinēšanu, Simona atklāj, ka agrāk, kad viņa vēl nebiju precējusies, tad vārdadienu vairāk svinējusi ar draugiem un tusiņi bijuši plašāki, tagad vārdadiena parasti tiek svinēta ģimenes lokā. „Arī šoreiz šos svētkus svinēju kopā ar vīru un meitiņu. Viņi mani vienmēr cenšas iepriecināt,” stāsta Simona. Viņa piebilst, ka vārdadiena ir tie svētki, kad viesi nāk bez uzaicinājuma, nereti tā arī notiek. „Ir taču patīkami, ka svētkos atnāk draugi un apsveic vismaz ar ziedu vai mīļu vārdu. Lielas dāvanas nemaz nav vajadzīgas,” saka gulbeniete.
Simona šogad pirmo gadu strādā Gulbenes ģimnāzijā par direktores vietnieci audzināšanas darbā un ekonomikas skolotāju. „Arī skolēni mani sveica vārdadienā, tas bija ļoti sirsnīgi un patīkami.”
