Mans tētis ir ukrainis, viņš ir dienējis padomju armijā. Reiz viņš gribēja nokārtot naturalizācijas eksāmenu, bet tas bija nudien grūti. Vienīgo reizi, kad viņš ir pieprasījis, lai ar viņu runā krievu valodā, bija gadījums, kad mamma ar mani mazu ko runāja. Tad strīda karstumā tētis teica, lai taču runājam krieviski, jo viņš nesaprot. Nekad vairāk viņš nav pieprasījis runāt šajā valodā. Viņš ir rusifikācijas upuris. Viņš vairs neatceras dzimto ukraiņu valodu, jo kopš armijas laikiem un dzīves uzsākšanas Latvijā viņš to praktiski nelieto.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
