Kad meklēju internetā informāciju par mazu dzīvnieciņu – smilšu peli, daudzviet bija teikts, ka tik atraktīvs dzīvnieciņš reti kur ir redzēts. To apliecināja gandrīz visi smilšu peļu īpašnieki, arī gulbeniete Zane Indzere atzīst, ka viņas jaunais mīļdzīvnieciņš – smilšu pele – ir ļoti interesants un aktīvs radījums.
Smilšu pele Zanes mājās mīt tikai dažas dienas, tā tika iegādāta pagājušajā sestdienā – Valentīndienā, tāpēc nosaukta par Valentīnu. „Man šodien ir vārdadiena. Dzīvnieciņš man tika nopirkts kā vārdadienas dāvana. Smilšu pelīte pirms kāda laika tika uzdāvināta arī manai māsai Baibai, taču viņa diemžēl drīz vien nomira. Man tik ļoti patika šīs dzīvnieciņš, tādēļ es nolēmu, ka varētu iegādāties vēl vienu tādu pašu mīļdzīvnieciņu,” stāsta Zane.
Mājās bija palicis arī būrītis, turklāt ar šo dzīvnieciņu ir ļoti viegli tikt galā. „Mums visiem patīk šis dzīvnieciņš, visiem ļoti patīk vērot viņa neparastās izdarības,” saka smilšu peles saimniece.
Zane ir ļoti priecīga par dāvanu, jo viņai ļoti patīk dzīvnieki un viņa labprāt par tiem rūpējas.
Kaķene izrāda nepatiku
Jaunā Zanes draudzenīte lielākoties mitinās savā būrītī.
„Smilšu pele sev būrītī ir sataisījusi interesantu migu. Es ieliku būrītī tualetes papīru, viņa to sagrauza ļoti smalkās drusciņās un vienā būrīša stūrī sataisīja sev migu. Var tikai apbrīnot, cik smalki viņa var sagrauzt papīru, no tā ir palikušas gandrīz tikai pūkas,” stāsta saimniece.
„Šad tad mēs pelīti laižam arī pastaigāties ārpus būra. Viņa līdz šim divus trīs mēnešus kopš dzimšanas dzīvoja tikai būrī (veikalā), tādēļ tagad izlaista brīvībā viņa jūtas tik labi, skrien un trako pa gultu. Rokās viņu tā īsti nevar noturēt, viņa nevar nostāvēt mierā, kustas kā ūdenszāle. Ja pelītei gadās izkrist ārā no gultas, tad mums jārēķinās ar to, ka viņa pabēgs kaut kur zem gultas vai aiz skapja un tik drīz viņu ārā nevarēs dabūt.”
Zanei gan ir krietni jāuzmana savs jaunais mīļdzīvnieciņš, jo mājās jau mīt kaķene Elsa un viņa nav īsti apmierināta ar jaunā iemītnieka ierašanos viņas karaļvalstī.
„Elsai smilšu pele laikam nepatīk. Kaķene uz viņu skatās tādām lielām, niknām acīm, un – ja tiek klāt, tad mēģina sist ar ķepu. Kad izlaižam Valentīnu ārpus būrīša, Elsu parasti turam rokās un ļoti uzmanām, lai netiek klāt,” stāsta Zane.
Ļoti tīrīgs dzīvnieciņš
Smilšu pele ir ļoti viegli uzturams un kopjams dzīvnieciņš.
„Ēst viņai dodu sēkliņas un speciālo barību – dažādu sēklu, graudu un kukurūzas maisījumu. Mēģinājām dod arī dārzeņus pagrauzt, taču viņa tos negrauza. Pagaidām viņa vispār ēd ļoti maz, iespējams, tas ir tāpēc, ka viņa vēl īsti nav apradusi ar jauno mājvietu,” spriež Zane. Viņa ir sapratusi, ka šie dzīvnieciņi ir arī ļoti tīrīgi.
„Pelīte sev kārtīgi ar nadziņiem iztīra visas spalviņas. Pagaidām mums arī šķiet, ka no šī dzīvnieciņa nebūs nekādas smakas, kas ir raksturīga citiem grauzējiem. Ja arī būrītis regulāri tiek tīrīts, tad problēmām nevajadzētu būt itin nekādām,” ir pārliecināta Zane. Viņa uzskata, ka arī šāds mazs dzīvnieciņš spēj iepriecināt.
Smilšu pele (Meriones unguiculatus):
Pieaudzis dzīvnieciņš ir 12 līdz 18 cm garš, sver no 60 līdz 100 gramiem, dzīvo apmēram trīs gadus. Mazuļi dzimst pēc 20 – 23 dienām, metienā var būt 6 līdz 10 pelēni..
Smilšu peli vēlams turēt metāla sprostā, kurā ievieto kūdras un salmu maisījumu, lai dzīvniekam būtu iespēja veidot alas, nepieciešama arī mājiņa, tuneļi, kāpnes un, protams, smilšu vanna. Dzīvnieciņa mitekli nedrīkst novietot tieši pie apkures ierīcēm, tāpat jāsargā no caurvēja un tiešiem saules stariem. Protams, miteklis regulāri jātīra un reizi nedēļā jādezinficē.
Smilšu peli var barot ar speciālo barību, bet vēlams papildus dot arī svaigus augļus un dārzeņus, piemēram, ābolus, gurķus; zaļbarību (āboliņu un pienenes, ziemā var dot sienu); žāvētus augļus; miltu tārpus un sienāžus; augļu koku zarus; minerālbarību (minerālu akmeņus). Nedrīkst dot sieru un gaļas izstrādājumus, piemēram, desas, žāvētu gaļu utt. Vienmēr jābūt svaigam ūdenim.
