Gulbenes bibliotēkā otrdien skanēja kalneniešu izloksne. Tur notika tikšanās ar izdevuma “Kalnienas grāmata” autori valodnieci Sarmīti Balodi, kura dzīvo Stāmerienas pagasta Kalnienā. Šī ir viņas otrā grāmata. Pirmā – “Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts” izdota pirms astoņiem gadiem.
“Pie otrās grāmatas, kas stāsta par Kalnienas kultūrvēsturi, cilvēkiem un tradīcijām, strādāju astoņus gadus, bet materiālus izdevumam sāku vākt, krāt un sistematizēt jau kopš 1997.gada. Grāmatā esmu izmantojusi 15 Kalnienas teicēju izloksnes tekstus, kas stāsta par dažādām sadzīviskām tēmām. Katrs cilvēks nevar būt teicējs, jo teicējam jābūt runīgam, ar tēlainu valodu. Liela nozīme ir arī cilvēka noskaņojumam. Dažkārt no viņa izdodas izvilināt visu, kas vajadzīgs, dažkārt – tikai dažus teikumus. Visi teicēji ir īstas valodas pērles. Ja arī kāds starp viņiem pateica tikai dažus teikumus, man šie teikumi nozīmēja ļoti daudz,” stāsta S.Balode. Valodniece teicējus apciemojusi ne tikai mājās. Daudzi izteikumi sadzirdēti pastā, veikalā, pienotavā, autobusa pieturā un citur. Tos viņa centusies paturēt prātā, lai vēlāk pierakstītu, vai arī steigusi pierakstīt uzreiz. Grāmatā izmantots arī etnogrāfiskais materiāls. S.Balode kalnieniešus raksturo kā ārkārtīgi atsaucīgus ļaudis.
Cer izveidot vārdnīcu
Valodniece pie paveiktā nolēmusi neapstāties. “Turpinu rakstīt. Ja vien pietiks mūža, tad esmu iecerējusi izveidot Kalnienas izloksnes vārdnīcu. Ir vajadzīgi vismaz 10 vai 20 gadi, lai tādu izveidotu. Man ir izveidota vārdu kartotēka, ko nemitīgi papildinu ar jauniem vārdiem,” stāsta S.Balode.
Viņa uzskata, ka ne katrs cilvēks var kļūt par valodnieku, jo ir vajadzīga laba valodas izjūta, dotības un pacietība, jo fonētiskā transkripcija ir sarežģīta. “Kopumā valodniecība nav izklaides pasākums, bet ārkārtīgi interesanta nodarbe. Valodniecībai neiesaku pievērsties uzreiz pēc augstskolas, jo dzīvē paspēt var visu, ja vien cilvēks to vēlas un spēj būt neatlaidīgs. Savu pirmo grāmatu sarakstīju, kad man bija 43 gadi,” S.Balode.
Izlasa piecas reizes
Daudz darba, veidojot grāmatas datorsalikumu, veikusi Gulbenes bērnu bibliotēkas galvenā bibliotekāre Ingrīda Rubene, kuras bērnība arī pagājusi Kalnienā. “Šo grāmatu, pie kuras datorsalikuma strādāju apmēram divus gadus, esmu izlasījusi piecas sešas reizes. Vispirms datorsalikumā ievietoju vajadzīgos simbolus, tad rakstīju burtus, vairākkārt visu pārlasīju un laboju kļūdas. Tas bija darbietilpīgs, bet ārkārtīgi interesants process,” saka I.Rubene. “Izdevums būtībā ir kolektīvs darbs, jo man palīdzēja ne tikai teicēji. Izmantoju arī Kalnienas pamatskolas skolēnu projektu darbus, daudz palīdzēja Kalnienas bibliotekāre Rasma Muceniece, Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības un humanitāro zinātņu nozaru lasītavas darbiniece Austra Brūvere, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore Ilga Jansone, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Anna Stafecka un citi,” stāsta grāmatas autore.
