Gulbeniešu Velgas un Aivara Kočānu dzīvoklī jau vairākus gadus labi iejutusies rozetes jūrascūciņa. Īsta skaistule, tikai bez vārda. Saimnieki uzskata, ka tas ir interesants, mīlīgs un saprātīgs dzīvnieks.
Apzīmējumu “rozetes” jūrascūciņa dzīvnieks ieguvis savas astes dēļ. Lai gan to veido trīs četri mati, toties tie ir sprīdi gari. Aivars stāsta, ka pirmā jūrascūciņa bijusi pavisam parasta. To savulaik dāvanā saņēmis jaunākais dēls Jurģis. “Visi bijām pie viņas pieraduši, tāpēc tad, kad tā devās uz citiem medību laukiem, no Rīgas atvedām šo skaistuli,” stāsta saimnieks.
Emocijas izrāda pīkstot
Dzīvnieks labi jūtas arī vienatnē, toties tas veicina viņa komunikāciju ar cilvēkiem. Tiklīdz Aivars ierodas mājās, jūrascūciņa savu prieku izrāda ar priecīgiem saucieniem, kas līdzinās pīkstēšanai. Tas nozīmē arī to, ka tad noteikti ir jāiedod kaut kas garšīgs un jāpievērš uzmanība. Dzīvnieks gandrīz nepārtraukti ēd, tāpēc viņu var viegli pārbarot. “Mums tas laikam jau ir noticis. Mājās var mizot jebkuru augli vai dārzeni, nebūs nekādas reakcijas, bet, sajūtot svaiga gurķa smaržu, viņa burtiski dreb, cik ļoti grib gurķi. Viņa lieliski atšķir, kurš ir labs gurķis, kurš ne, kurš audzis pašu dārzā, kurš pirkts veikalā. Svaigas dilles dzīvnieks uzskata par īstu narkotiku. Tās ēdienkartē varētu būt bez pārtraukuma. Izēdinu arī speciālo barību, kas domāta jūrascūciņām ar garu spalvu,” stāsta Aivars. Skaistulei ļoti garšo arī kukurūzas lapas, bet kukurūzas graudi šķiet apetīti nerosinoši. Ziemā tiekot pirkti arī svaigi salāti. “Dažkārt ir tā, ka jūrascūciņa ēd salātus, bet saimnieki noskatās,” smejas Aivars. Dzīvnieks ir ļoti kārtīgs un strikti ievēro, lai trauks ar ēdienu un ūdeni vienmēr atrastos vienā un tajā pašā būra stūrī. “Ja pat kārumu noliekam citur, viņa to pārnes uz savu “ēdnīcu”. Labi būtu, ja dāma šādu kārtību ievērotu arī saistībā ar izkārtošanos, īpaši tad, kad ir izlaista no būra,” piebilst saimnieks.
Atturībniece, kurai tīk frizēties
Jūrascūciņai patīk izskrieties, bet ziemas mēnešos, kad dzīvokļa grīda ir vēsāka, viņa labprātāk uzturas būrī. Arī tad, kad gaisa temperatūra istabā zemāka, dzīvnieks sabož spalvu līdzīgi kā to aukstumā dara putni. Aivars pārliecinājies, ka šī jūrascūciņa pēc rakstura ir atturīga. Ja iepriekšējā ēda no plaukstas, tad šis nav tas gadījums. Arī saimniekus dzīvnieks labi pazīst, lai gan īpaši nevienu nav izraudzījies par savu favorītu. “Ciemos bija atbraucis kādreizējais gulbenietis un Gulbenes Tautas teātra aktieris Druvis Brenčs, kurš pie būra uzkavējās tikai dažas minūtes. Vēl šodien nesaprotu, kas dzīvniekam nepatika, bet visu vakaru jūrascūciņa aplūkošanai bija izlikusi tikai aizmugurējo daļu. Līdz šim nekad viņu tādu nebiju novērojis, jo parasti viņa ir ļoti ziņkārīga,” atceras Aivars. Dzīvnieks dusmojas tikai tad, ja kāds aizskar viņa ēdiena trauku tajā brīdī, kad tiek ieturēta kārtējā maltīte.
“Apmēram divas reizes nedēļā mēs ejam pie spoguļa, lai izsukātu un safrizētu biezo kažoku. Tas ir noteikts rituāls, ko jaunkundze uzskata par ārkārtīgi tīkamu nodarbi, īpaši, kad tiek sukāts vēders. Pēc šīs procedūras viņa patiešām izskatās skaista,” stāsta saimnieks.
