Slimnīcu reformu plānā iezīmējas dzemdību palīdzības, traumatoloģijas un ķirurģijas profilu likvidēšana atsevišķās reģionu slimnīcās, arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā

Veicot reformas slimnīcu tīklā, plānots pārtraukt grūtnieču un dzemdību palīdzību Dobeles un apkārtnes slimnīcā un Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, novirzot pacientes attiecīgi uz Jelgavas pilsētas un Rēzeknes slimnīcu grūtniecības un dzemdību nodaļām, teikts Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par slimnīcu tīkla izmaiņām, kuru sākts saskaņot ar sociālajiem partneriem, bet kura izskatīšana valdībā plānota vēlāk šovasar.

Līdztekus plānots stiprināt visās slimnīcās Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur arī grūtniecēm vajadzības gadījumā tiktu sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.

2022.gadā dzemdību palīdzība tika sniegta 14 517 gadījumos. Piecās ārstniecības iestādēs dzemdību skaits bija mazāks par 500 dzemdībām – tās ir Dobeles un apkārtnes slimnīca, Madonas slimnīca, Preiļu slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība un Rēzeknes slimnīca. Plānojot grūtnieču un dzemdību aprūpes pakalpojuma pieejamību, ir jāņem vērā teritoriālo pieejamību, norāda VM.

Savukārt saistībā ar grūtniecību un dzemdību aprūpi 1844 sievietēm bija nepieciešama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāžu palīdzība, lai nokļūtu uz tuvāko ārstniecības iestādi, savukārt saistībā ar grūtnieču patoloģiju palīdzība bija nepieciešama 1404 sievietēm.

Attiecībā uz traumatoloģijas un ortopēdijas profilu, viskritiskākā situācija esot Latgales reģionā. Pacientiem traumatologa – ortopēda pakalpojums šajā reģionā gandrīz nav pieejams, salīdzinot ar citiem reģioniem, jo neviena reģionālajā slimnīcā nav spējusi piesaistīt ārstniecības personālu traumatoloģijā un ortopēdijā. Kā norāda NMPD, pacienti no Latgales reģiona tiek vesti uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu galvaspilsētā vai Rīgas 2.slimnīcu. Jēkabpils gadījumā šādi pacienti tiek pārvesti uz Madonas slimnīcu, kurai nav reģionālās slimnīcas statusa, bet ir piesaistīti jomas profesionāļi.

Līdz ar to traumatoloģijas un ortopēdijas profilu paredzēts nodrošināt augstākā – ceturtā un piektā – līmeņa slimnīcās, kā arī atbilstoši ģeogrāfiskajai lokalizācijai Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Līdz tam profilu nodrošinās arī Madonas slimnīca, par ko tiks tālāk lemts, kad Jēkabpils reģionālā slimnīca spēs nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus profila īstenošanai.

Savukārt, vērtējot ķirurģija profila gultu noslodzi un minimālo skaitu gultu profilā, plānots vērtēt ķirurģijas profila saglabāšanu Preiļu slimnīcā un Siguldas slimnīcā, saglabājot ķirurģiju dienas stacionārā, jo šajās slimnīcās esošais ķirurģijas gultu skaits stacionārā ir nerentabls un neatbilst izvirzītajiem kritērijiem, atzīmē VM. Ķirurģijas profila pacientus plānots novirzīt attiecīgi uz Daugavpils reģionālo slimnīcu un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu. Paralēli plānots stiprināt visās slimnīcās neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, kur pacientiem tiks sniegta pirmā neatliekamā palīdzība.

Ginekoloģijas profilu plānots saglabāt visās slimnīcās, kas nodrošina grūtnieču un dzemdību aprūpi. Ņemot vērā demogrāfijas tendences un sabiedrības novecošanos, internās medicīnas profilu plānots saglabāt visa līmeņa slimnīcās.

Tāpat plānotās izmaiņas paredz saglabāt pediatrijas profilu visās otrā līdz piektā līmeņa slimnīcās, kuras var nodrošināt izvirzītās prasības un kvalitātes kritērijus. Slimnīcās kurās nevarēs nodrošināt prasības, tiks saglabāts pediatrs neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļā un pacientu observācija. Slimnīcu sadarbības tīklu ietvaros plānota ciešāka sadarbība starp Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu un reģionālajām slimnīcām, teikts informatīvajā ziņojumā.

Informatīvais ziņojums pašlaik ir nodots atzinumu sniegšanai sadarbības un sociālajiem partneriem, kā arī iesaistītajām ministrijām. Gan slimnīcas, gan pārējie partneri varēs iesniegt savus priekšlikumus un atzinumus. Ar slimnīcām notiks arī individuālas tikšanās, lai atbildētu uz visiem jautājumiem par plānotajām izmaiņām, tajā skaitā par medicīniskajiem profiliem, speciālistu skaitu un finansēm, klāsta VM.

VM uzsver, ka esošais slimnīcu tīkls Latvijā tiks saglabāts, un izmaiņas skars slimnīcu darba organizāciju.

Informatīvais ziņojums par izmaiņām slimnīcu tīklā ietver prasības slimnīcu darbības pamatprofiliem – internajā medicīnā (terapijā), ķirurģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību aprūpē, pediatrijā un traumatoloģijā, ortopēdijā. Tāpat tas ietver plānotās izmaiņas stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu klāstā, slimnīcu snieguma novērtēšanas sistēmas izveidi, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanas principus iedzīvotājiem, finansiālo ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, kā arī turpmākās plānotās rīcības.

Līdz ar to plāns paredz īpaši stiprināt slimnīcu uzņemšanas jeb neatliekamās palīdzības nodaļas, un plānotās pārmaiņas tiek veiktas pacientu interesēs. Neatliekamās palīdzības nodaļas tiks stiprinātas visā valstī, padarot tās pieejamākas pacientiem diennakts režīmā. Lai stiprinātu minētās nodaļas un unificētu neatliekamās palīdzības sniegšanu visā valstī plānots sadarbībā ar slimnīcām diskutēt un veikt izmaiņas un precizējumus arī Noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, skaidroja VM.