Aloizs Priedeslaipa, SIA “Gulbenes autobuss” direktors: – Nevajadzētu aizliegt pulcēties šajā dienā leģionāriem, kuru ar katru gadu kļūst mazāk. Svarīgi tikai būtu nodrošināt kārtības ievērošanu šajā dienā, lai nebūtu nekādu ekscesu. Pulcēšanās brīvību ierobežot nevar. Sevišķi tad, ja cilvēki tādējādi nevienu neapdraud. Sabiedrībai jābūt demokrātiskākai, jārespektē tiesības domubiedriem sanākt kopā un netraucēti paust savu viedokli. Savukārt pasākuma dalībniekiem jānodrošina, lai aiz viņiem vieta paliktu sakopta, lai nemētātos transparenti.
Mārtiņš Kokars, Gulbenes Nevalstisko organizāciju centra vadītājs: – Leģionāri 16.martā vienalga nāks pie Brīvības pieminekļa kaut vai individuāli. Nepareizi ir neļaut šiem cilvēkiem rīkot gājienu. Tā ir necieņas izrādīšana. Nesaprotu, par ko un no kā baidās valsts vadītāji. Ja tās ir bailes no dažādiem viedokļiem, tad varbūt ar laiku arī aizliegs daudzpartiju sistēmu. Aizliegums ir balstīts uz drošības dienestu ziņojumiem par iespējamajām nekārtībām 16.martā. Bet kas gan varētu notikt? Kāpēc jātraucē leģionāriem pulcēties 16.martā? Lai pulcējas citādie domubiedri arī 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa!
Aivars Začs, privātkolekcionārs, vēstures pētnieks: – Skaidrs, kāpēc neļauj pulcēties leģionāriem. Nevēlas konfliktsituācijas. Bet leģionāri jau nav pie tā vainīgi. Mūsu valstī likumi nosaka katram personisku atbildību par savu rīcību. Piekļuvi Brīvības piemineklim nedrīkstētu ierobežot ne 16.martā, ne kādā citā datumā. Tur taču ir videonovērošana. Ja kāds rīkosies nelikumīgi, attiecīgajiem dienestiem ir noteikta shēma, kā rīkoties šādā situācijā. Tam jānotiek automātiski. Nekārtības jānovērš nekavējoties. Aizliegšana iet pie Brīvības pieminekļa nevarētu būt saistoša demokrātiskā valstī.
