Aiz katras vēlēšanās stāv kāda cita daudz fundamentālāka vēlēšanās, kuru pareizāk būtu nosaukt par mērķi vai vērtību. Izvēloties kultūrizglītības un mākslas vērtību izteikšanai vienu no piemērotākajiem izteiksmes veidiem – tēlotājmākslu, 1988.gada rudenī tika atklāta Gulbenes bērnu mākslas skola.
“Tagad, pēc 20 gadu mākslas skolas pastāvēšanas un darbības, ir laiks ne tikai pārdomām, bet arī atmiņām. Ir saistoši sekot skolas attīstībai daudzu gadu garumā. Uzskaitīt un formulēt visus notikumus, audzēkņu sniegumu un sasniegumus gluži vienkārši nav iespējams. Taču varam apgalvot, ka ilggadēju pūliņu, emociju un mākslinieciskās varēšanas rezultātā attīstījušies mākslas mācību apguves modeļi, kas katram audzēknim palīdz atrast savu individuālo ceļu uz pilnveidošanos un panākumiem, izmantojot mākslas tēlu un izteiksmes līdzekļu daudzveidību. Centrā ir gan radošā darbība, gan audzēkņu mākslinieciskās spējas. Mākslas izglītības mērķis nav tikai iemācīt izprast mākslu, tā jāuzlūko kā līdzeklis citu priekšmetu apguves veicināšanai. Mākslas izglītībai ir jābūt arī sistemātiskai, un tā ir jānodrošina vairāku gadu garumā, jo tas ir ilgs process. Mākslas skola ilgstoši (kopš 1997.gada) ir Gulbenes pilsētas domes pārraudzībā, tai tiek nodrošināta finansiāli saimnieciskā darbība. Skolas mācību procesa nodrošināšanai tai apsaimniekošanā 2002.gadā nodota ēka (O.Kalpaka ielā 70a), kur šobrīd atrodas mākslas skola. Mērķdotācijas pedagogu algām tiek saņemtas no valsts budžeta.
Agrākajos gados skolā strādājuši pedagoģiskie darbinieki: Margarita Graudumniece (direktore), Irēna Žgute, Vilma Gabrāne, Biruta Višņakova, Nikolajs Gorkins, Inese Kaminska, Ligita Zitāne, Vera Amantova, Valentīna Brūniņa, Santa Krima – Kuprovska, Sarmīte Laure, Ēriks Bogomolovs, Evita Petručeņa, Evita Zālīte, Guntārs Šmits.
Ilggadēji strādājuši pedagogi: Daiga Zvirbule, Valda Vorza, Evija Bokaldere, Ģirts Jogurs, Rudīte Liepiņa. Skolas pastāvēšanas pirmajos gados strādājuši tehniskie darbinieki: Anna Rinkule, Inese Cīrule, Inese Zelča u.c. Ilggadēji tehniskie darbinieki: Dace Kokareviča, Jānis Sprudzāns. Šobrīd skolā strādā tehniskie darbinieki: Marija Ņevska (10 gadus), Inese Gurkina (9 gadus), Andrejs Garaissils (3 gadus).
Visiem pašreiz strādājošiem pedagogiem ir atbilstoša nozares un pedagoģiskā izglītība. 12 skolotājiem ir augstākā izglītība, 1 skolotājs studē pedagoģiju, 3 ieguvuši maģistra grādu, 4 studē maģistrantūrā. Visi skolotāji piedalās profesionālās pilnveides kursu programmās.
Ir šādi mācību priekšmeti: zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, mākslas valodas pamati, veidošana un darbs materiālā. Skolu pabeidzot, audzēknis izstrādā nobeiguma darbus visos mācību pamatpriekšmetos, realizējot savas individuālās iespējas un uzņemoties atbildību par savu izvēli. Pedagogu pienākums – veidot dziļāku ieinteresētību, jo bez emocionālās ieinteresētības jebkuras darbības, idejas vai jaunatklājumu pamatā būtu tikai racionāli apsvērumi, kas bieži rada nepilnības mūsdienu sabiedrības morālajā uzvedībā.
Turpretim mazākajiem bērniem ir jādod tikai priekšstats par profesionālajām iemaņām ar spēles darbības palīdzību. Viņiem skola vēl ir tikai prieka avots. Jārāda bērniem, cik ātri un nepiespiesti var tikt galā ar darbiem. Jāattīsta fantāzija un jādod impulss – radoši darboties. Tehniskajam nodrošinājumam vienīgi jāpalīdz iniciatīvas un kvalitatīvas daudzveidības attīstībai.
Arī mūsu skolā digitālā māksla ir guvusi atzinību kā mākslas forma, mākslas darbu radīšanas forma un metode mākslas priekšmetu mācīšanai. Esam mēģinājuši arī animācijas mākslu. Maijā māksliniece Helēna Heinrihsone un režisore Roze Stiebra mākslas skolā rādīs slaveno spēlfilmu „Spēlēju dancoju” un stāstīs par tās tapšanas gaitu.
Tiek veicināta mākslas skolas audzēkņu dalība konkursos Latvijā un ārvalstīs. Skolas sabiedriskā redzamība – izstādes, semināri, konkursi, delegāciju uzņemšana skolā, raksti presē, informācija televīzijā, piedalīšanās dažādos pasākumos, sadarbība ar citām iestādēm un organizācijām. Lai gan finansiālā situācija šobrīd ir sarežģīta, tomēr Kultūras un radošo industriju izglītības centrs ir saglabājis valsts konkursu norisi. Esam sekmīgi piedalījušies un guvuši atbalstu septiņos Valsts Kultūrkapitāla fonda projektu konkursos.
Mākslas izglītība sekmē dažādu prasmju mijiedarbību un spēju pilnveidošanu, kā arī paaugstina audzēkņu aktīvu līdzdarbību kultūras nozarēs, ceram, ka mākslas izglītības sistēma, kas daudzus gadus Latvijā tik rūpīgi būvēta, turpinās pastāvēt un pilnveidoties.
Apsveicam visus mūsu skolas audzēkņus, absolventus, viņu vecākus, skolas pedagogus, darbiniekus, kādreizējos pedagogus un darbiniekus, kā arī sadarbības partnerus un atbalstītājus skolas jubilejā!
Pateicamies Gulbenes pilsētas domei un rajona padomei par ieguldījumu mākslas skolas darbības nodrošināšanā un attīstībā, kā arī skolas darbiniekiem par ieguldīto darbu un skolas audzēkņiem par mums dāvāto uzticību daudzu gadu garumā.
