Gulbenietes Janas Baldones dzīvoklī nu jau pāris gadus mīt eksotiskais dzīvnieks ūdens bruņrupucis Fredis un jūras cūciņa Pūciņa. Lai gan Fredim ir sava mājvieta – paprāvs akvārijs un jūras cūciņai – būris, abi tiek laisti pastaigā pa dzīvokli. Iespējams, tieši tāpēc, ka tie ir tik atšķirīgi, draudzība viņu starpā nepastāv.
Jana stāsta, ka Fredi pirms četriem gadiem uzdāvinājuši dēlam Edgaram dzimšanas dienā. “Kad bijām ciemos, dēls ieraudzīja sauszemes bruņrupuci. Tas viņam tik ļoti iepatikās, ka radās vēlme tādu turēt pašam. Tajā laikā sauszemes bruņrupučus nekur nevarēja nopirkt, tāpēc Rīgā kādā veikalā ieraudzījām ūdens bruņrupucīti, kurš bija pavisam maziņš. To par aptuveni 10 latiem arī iegādājāmies. No sākuma nevarējām saprast, vai tas ir zēns vai meitene, jo maziem bruņrupucīšiem ir grūti noteikt dzimumu. Tagad zinām, ka tas ir puika,” stāsta Jana. Tagad Fredis izaudzis jau krietni liels un augšot vēl lielāks. “Esmu arī dzirdējusi, ka šādi bruņrupuči dzīvo pat 90 gadus, tad jau viņš vēl kādam paliks mantojumā,” smej Jana.
Mīl jūras veltes un sauļošanos
Tā kā Fredis aug diezgan strauji, tad saimnieki viņam jau nomainījuši trīs akvārijus, katru reizi pērkot arvien lielāku. Reizi mēnesī akvārijs tiek tīrīts. “Tas mums ar bērniem ir kopējs darbs – izlejam ūdeni, nomazgājam ne tikai katru akmentiņu, kurš ir akvārijā, bet arī pašu Fredi,” stāsta Jana.
Akvārijā ir gan ūdens, gan sauszemes daļa, jo Fredis ik pa laikam mīl izlīst ārā no ūdens un pasauļoties zem ultravioletās lampas. Jana stāsta, ka ūdens akvārijā ir 26 grādus silts. Iepriekš, kad tas nebijis tik silts, Fredis esot bijis lēnīgs, bet tagad, kad ūdens temperatūra ir augstāka, eksotiskais dzīvnieks jūtas komfortablāk – ir daudz aktīvāks un dzīvespriecīgāks. Mīl mieloties ar jūras veltēm – garnelēm, krabju nūjiņām, reizēm viņam tiek arī kāda maza zivtiņa vai gaļas gabaliņš. “Kad barojam Fredi, ir jāuzmanās, jo viņš var iekost. Nezinu arī, cik daudz viņam īsti jādod ēst, bet ēst Fredis prasa visu laiku. Esmu lasījusi, ka bruņrupučus nedrīkst pārbarot, jo tad tie nevar ielīst savā mājiņā. Man grūti arī pateikt, vai Fredis atpazīst savējos. Katrā ziņā viņš nav tik mīlīgs kā jūras cūciņa Pūciņa,” stāsta Jana.
Pūciņa piedalās ikvakara rituālā
Pūciņa mitinās pie Janas un viņas ģimenes mazliet īsāku laika posmu nekā Fredis, proti, trīs gadus. “Iepriekš mums bija papagailis, kurš nomira, un dēls to ļoti pārdzīvoja, tāpēc nolēmām iegādāties jūras cūciņu, jo arī man bērnībā bija jūras cūciņa, kura bija ļoti mīļa un jauka. Kad nopirkām Pūciņu, tā bija ļoti maza un bailīga, bet tagad kļuvusi mīlīga un mīl dzīvot pa klēpi,” teic Jana.
Viņa stāsta, ka katru vakaru ģimenei ir savs rituāls. “Kad vakaros sākam klāt gultas, Pūciņa to dzird un sāk dot par sevi ziņu – pīkst un sauc, lai paņemu viņu klēpī un lai viņa tāpat kā bērni Edgars un Amanda varētu klausīties vakara pasaku. Izstiepusi ķepiņas, jūras cūciņa mierīgi sēž man klēpī un kopā ar bērniem uzmanīgi to klausās,” stāsta Jana.
Savukārt siltās vasaras dienās viņa tiek vesta ārā dārzā, lai izbaudītu pastaigās zālē, bet izrādās, ka tas Pūciņu neaizrauj, jo viņa tomēr labāk izvēlas līst saimniecei klēpī, jo tieši tur jūtas viskomfortablāk. Jana ir pārliecināta, ja mājās ir zvēriņi, tad garlaicīgi nav, jo katru dienu tie prasa rūpes un mīlestību.
