Lai atcerētos un pieminētu pazemojumu ciešanas laiku represētajiem Latvijas pilsoņiem, trešdien, 18.martā, es un Maruta Liepiņa tikām uzaicinātas piedalīties pasākumā Gulbīša vidusskolā.
Pasākumu atklāja skolas direktors Jānis Ļoļāns. Ar saviļņojumu noklausījāmies Latvijas himnu. Patīkami noformēta telpa – atbilstoši šim pasākumam. Zāles priekšplānā – skolas karogs, pie sienas plakāti, informācija par deportētajām ģimenēm no Jaungulbenes pagasta.
Dagmāra Prohorova pastāstīja par 1941. un 1949.gada notikumiem Latvijā. Bija sagatavota montāža, kurā dzejā runāja par bērnu ciešanām un pārdzīvojumiem. Sāpīgi izskanēja vārdi: “Bērniņš lūdz: mammīt, neatstāj mani!”
Indra Ieviņa bija sagatavojusi dziesmas skolas ansambļa izpildījumā. Skolas novadpētniecības muzeja vadītāja Aina Rone pastāstīja par muzeja darbību. Katru gadu tiek pieminētas šīs sāpīgās dienas – 14.jūnijs un 25.marts. Arī no šī 18.marta pasākuma būs materiāls muzejam filmā.
Es pastāstīju par braucienu vagonā un dzīvi barakā. Lasīju fragmentus no savas dienasgrāmatas, kura tapa pirms 60 gadiem. Maruta Liepiņa pastāstīja par skolas gaitām un apstākļiem skolā Sibīrijā. Bērni uzmanīgi klausījās un uzdeva dažādus jautājumus.
Palika labas atmiņas un iespaids par to, ka Gulbīša vidusskolas bērnus interesē Latvijas vēsture. Par to paldies visam skolotāju kolektīvam, īpaši vēstures skolotājām – Ainai Ronei un Sarmītei Laurei!
