Tas bija 1949.gads, kad Lejasciema skolas 6.klasē kopā ar mums sāka mācīties meitene, kas bija atgriezusies mājās no izsūtījuma Sibīrijā, Sivakiem pie Amūras.
Viņa ceļu mājup no turienes bija mērojusi viena pati bez pavadītājiem. Kas tā bija par uzņēmību 13 gadus vecam bērnam! Viņai bija nopirkta biļete. Nedomāju, ka līdzi bija pietiekami ēdamā, lai nejustu izsalkumu un varētu paēst katru dienu. Brauciens nebija īss. Ne jau divas dienas, vismaz divas nedēļas viņa pavadīja ceļā! Brauciens bija ar pārsēšanos ceļā. Atgriezās viņa Lejasciemā pie savas mammas māsas. Šo meiteni sauc Ruta Grīsle. Pēc 7.klases beigšanas viņa izglītību turpināja Cēsu medicīnas skolā, kļuva par vecmāti. Šodien Ruta dzīvo Cēsu rajona Raunā. Mīļi sveicieni un vissirsnīgākie laba vēlējumi manai klasesbiedrenei, atzīmējot Komunistiskā terora upuru piemiņas dienu!
