Dzirkstele.lv
Valsts vides dienests (VVD), 8. augustā, rīkoja preses konferenci, kuras laikā VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga un reģionālo vides pārvalžu speciālisti sniedza aktuālo informāciju par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas ilgstoši nespēj nodrošināt normatīviem atbilstoši attīrīšanu, aprēķināto videi nodarītā kaitējuma apmēru pēc Liepājas pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas avārijas un informāciju par regulāru neattīrītu notekūdeņu novadīšanu Daugavā stipra lietus laikā Rīgas pilsētā.
Viens no VVD mērķiem ir panākt notekūdeņu atbilstošu attīrīšanu pirms to novadīšanas vidē. Veicot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) testēšanu, 2023. gadā VVD konstatējis, ka 26 NAI Latvijā ilgstoši piesārņo vidi. 2022. gadā no notekūdeņu sistēmām un iekārtām vidē novadīti neattīrīti 1 593 085 m3 notekūdeņi jeb 0,92 % no kopējā apjoma.
No 26 ūdens attīrīšanas iekārtām 9 iekārtas apsaimnieko tikai sadzīves notekūdeņus, 8 apsaimnieko sadzīves un ražošanas notekūdeņus, savukārt 9 no iekārtām nepienācīgi attīra ražošanas notekūdeņus.
VVD veic uz riska analīzi balstītu notekūdeņu valsts testēšanas programmu augsta riska iekārtās un iekārtās, kas novada notekūdeņus riska ūdens objektos. Valsts testēšana ir viens no VVD kontroles rīkiem efektīvākai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzībai. VVD 2023. gada martā-aprīlī nodrošināja 48 NAI darbības efektivitātes valsts testēšanu.
2023. gadā valsts testēšana tika nodrošināta 21 problēmNAI no 48 NAI, kuras iekļautas VVD izveidotajā problēmNAI sarakstā. Šogad veiktās valsts testēšanas rezultāti uzrāda, ka neatbilstības ir konstatētas 12 iekārtu darbībā (57%), bet 9 iekārtu darbība (43%) nodrošināja efektīvu notekūdeņu attīrīšanu. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu situācija ir pasliktinājusies – palielinājies to NAI skaits, kurās ir konstatēti RV pārsniegumi. To varētu skaidrot ar augsto gruntsūdens līmeni un augstajiem palu ūdeņiem šajā sezonā.
No 2022. gada jūlija līdz 2023. gada 1. augustam no problēmNAI saraksta tika svītrotas 5 NAI: Sutru ciema NAI, Limbažu pilsētas NAI, SIA ,,Ceplīši” NAI, AS “Olaines ūdens un siltums” NAI. Darbības apturēšanas rezultātā no saraksta izslēgta SIA “Mālpils piensaimnieks” NAI.
Savukārt 2023. gada valsts testēšanas rezultātā problēmNAI sarakstā tika iekļautas 2 NAI: Valsts sociālās aprūpes centrs “Zemgale” filiāles “Ziedkalne” NAI, SIA “NS Estate” zivju pārstrādes uzņēmuma Nīcā, savukārt papildus valsts testēšanai tika saņemtas sūdzības par Pāvilostas NAI darbības ietekmi uz Sakas upi. Saņemtā sūdzība apstiprinājās un tika konstatēts, ka nedarbojas viens no diviem BIO 75 aerācijas baseiniem un ir būtiski BSP5, ĶSP, SV, N kop. un P kop. rādītāju pārsniegumi, kā rezultātā Pāvilostas NAI tikai iekļauta problēmiekārtu sarakstā. Pāvilostai raksturīgi, ka vasaras sezonās tiek uz NAI novadīts paaugstināts notekūdeņu apjoms, jo vasarās ierodas atpūtnieki un tie iedzīvotāji, kuri Pāvilostā uzturas vasaras atpūtas sezonā. Šāda nevienmērīga notekūdeņu plūsma izved no ierindas attīrīšanas procesu.
Iepriekš minēto iekārtu darbības rezultātiem turpmāk tiks pievērsta VVD pastiprināta uzmanība. Tādējādi 2023. gada 1. augustā problēmNAI sarakstā ir iekļautas 26 NAI, tas liecina par pozitīvu tendenci un situācijas uzlabošanos.
Ar mērķi iedzīvotājiem sniegt iespēju iegūt informāciju par vides kvalitāti, kā arī pašvaldības nodrošināto komunālo pakalpojumu kvalitāti, kuru finansēšanā piedalās iedzīvotāji, informāciju par problemātiskajām NAI pieejama publiski ikvienam VVD tīmekļa vietnē: https://www.vvd.gov.lv/lv/notekudenu-apsaimniekosana.
VVD veic uzraudzību 1305 notekūdeņu attīrīšanas iekārtās Latvijā, tās ir iekārtas, kuras ir jaudīgākas par 5 m3 diennaktī. Šī gada 8 mēnešos veiktas 184 pārbaudes, izdoti 9 lēmumi par veicamām rīcībām, piemēroti 6 administratīvie sodi, kuru kopējais apmērs 6400 EUR.
Vienlaikus VVD informē par situāciju pēc Liepājas pilsētas NAI avārijas, kad 23. jūlija plkst. 16:30, sabrūkot vienai no divām paralēlajām pirmsaerācijas kamerām, sekcijā aptuveni 530 m3 esošie notekūdeņi izplūda NAI teritorijā, austrumu virzienā, prom no jūras. Savukārt pēc avārijas, līdz 24. jūlija vakaram 10 130,46 m3 neattīrītu notekūdeņu tika novadīti Baltijas jūrā caur avārijas izvadu 1,3 km attālumā no krasta. Aprēķinātais videi nodarītā kaitējuma apmērs ir 3334.26 euro + 60.6 euro = 3394.86 euro. Tas aprēķināts par vidē – augsnē un Baltijas jūrā novadītajiem neattīrītajiem notekūdeņiem. Vidē un Baltijas jūrā novadītais apjoms ir 10 659 m3.
Pēdējo nedēļu laikā bieži tiek novērotas stipras un ļoti stipras lietusgāzes. Šie klimatiskie apstākļi negatīvi ietekmē arī notekūdeņu attīrīšanas darbu, jo daudzās pilsētās ir izveidotas kanalizācijas kopsistēmas – uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām kopā ar sadzīves un ražošanas notekūdeņiem tiek novadīti arī savāktie lietusūdeņi. Stipru lietusgāžu laikā NAI nespēj uzņemt visu ienākošo ūdens plūsmu. Lielākā problēma vērojama Rīgas pilsētā, kur regulāri stipra lietus laikā tiek atvērtas avārijas izplūdes un Daugavā bez attīrīšanas tiek novadīts ievērojams notekūdeņu apjoms. 2023. gada 7 mēnešos SIA “Rīgas ūdens” bez attīrīšanas jau ir novadījis aptuveni 283 tūkstošu m3 notekūdeņu, atverot izplūdes sešas reizes – 2 reizes janvārī, 1 reizi martā, 3 reizes jūlijā.
*ProblēmNAI – iekārtas, kuru darbība neatbilst atļaujās izvirzītajiem nosacījumiem, kuras ilgstoši nenodrošina nepieciešamo notekūdeņu attīrīšanas kvalitāti, par kuru darbību ir pretrunīga testēšanas rezultātu informācija, ir sakārtotas VVD ProblēmNAI sarakstā. Tām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
