Gada cilvēks. Kādam viņam jābūt? Avīzē nemanīju nominētu šim nosaukumam, piemēram, Jāni Anču. Jānis skrējis maratonus Ņujorkā un daudz kur citur. Katru dienu strādā slēpošanas trases ierīkošanā un uzturēsanā. Vairākus gadus un diendienā. Laikam jau viņam maksā par to dažus desmitus latu mēnesī. Bet tas ir nieks pret Jāņa ieguldīto darbu sabiedrības labā.
Vai arī Dailis Kadilis. Kur tikai viņš nav bijis! Kādos tikai neparastos un pat ekstrēmos ceļojumos piedalījies! Savam priekam! Dailis tikai neafišē sevi.
Tad jau drīzāk tepat mūsu kaimiņiene Magda. Lai cik viņai grūti staigāt, lai cik niecīga pensija, katru dienu iet barot kaimiņu suņus. Baltais spainis no stacijas tiek nests arvien retāk. Dažiem cilvēkiem klājas grūtāk nekā suņiem. Stacijā cilvēkus pabaro. Iedziļināsimies šajā situācijā – ne aicināts, ne izrīkots kāds par saviem līdzekļiem regulāri paēdina nelaimē nonākušos. Vai daudzi ir spējīgi uz kaut ko tādu? Atbildi mēs redzam ikdienā ik uz soļa. Sevī un sev apkārt. Varbūt tieši tādēļ šī nesavtīgā cilvēka rīcība sabiedrības labā šajā konkrētajā gadījumā palikusi neievērota.
“Dzirksteles” komentārs
Konkursu “Gada cilvēks” jau divus gadus organizē Gulbenes pilsētas dome. Ikviens Gulbenes iedzīvotājs vairākkārtīgi tika aicināts gan “Gulbenes Vēstnesī”, gan “Dzirkstelē”, gan Gulbenes televīzijā sūtīt savus ieteikumus šim titulam. Iedzīvotāju vēstules tika gaidītas vairākus mēnešus līdz pilsētas jubilejai, kad tika godināts titula ieguvējs. Žūrija izvērtēja tikai tos cilvēkus, kurus ieteica iedzīvotāji savās vēstulēs. Diemžēl ne Jāņa Anča, ne Daiļa Kadiļa vārds šajās vēstulēs netika minēts.
Juri, turpmāk esiet aktīvāks un iesniedziet savas kandidatūras “Gada cilvēka” nominācijai, ja tāds konkurss tiks rīkots arī turpmāk!
