Statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju ģimenēs lielākā vai mazākā mērā tiek ievērotas tautas tradīcijas – Pūpolsvētdienā – pēršanās ar pūpoliem, Lieldienās – olu krāsošana, šūpošanās un tamlīdzīgi.
Vēl pavisam nedaudz un Lieldienas jau būs klāt. Svētdiena pirms Lieldienām, tātad šī svētdiena, ir Pūpolsvētdiena. Kristietībā Palmu jeb Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu. Baznīca norāda, ka šis ir īpaši labvēlīgs laiks, lai noliktu visus savus smagumus, grēkus, saņemtu piedošanu, svētību un stiprinājumu ticībā.
Zināms arī, ka šīs svētdienas rītā tas, kurš pamostas pirmais, ar pūpolainu zaru modina guļošos, viegli ieperot. Arī man Pūpolsvētdienas asociējas ar vieglu pūpolzara pērienu. Manās bērnības atmiņās vecmamma parasti bija tā, kura uzcēlās pirmā un nopēra mani ar pūpoliem, skaitot skaitāmpantu: apaļš kā pūpols, apaļš kā pūpols, veselība iekšā, slimība ārā! Tas radīja ne tikai pozitīvas emocijas, kuras katru gadu šajā laikā gribas piedzīvot un sniegt arī citiem vēlreiz, bet arī stingru ticību tam, ka tā arī būs, kā vecāmāte skaitāmpantā teica, ka, dabūjusi pūpolu pērienu, būšu vesela un neslimošu. Bērnībā, šķiet, aizraušanās un azarts uz šādām izdarībām ir daudz spēcīgāks nekā tagad, jo arī es, dabūjusi pūpolu pērienu, ņēmu rokās pūpolzarus un devos pie tiem, kuri vēl baudīja rīta snaudienu, lai teiktu veselības skaitāmpantu.
Neaizmirsīsim arī šo svētdien paņemt rokās pūpolzaru un nopērt savējos!