Ar joni tuvojas novada domes vēlēšanas 6.jūnijā, taču vēlētājiem pagaidām vēl trūkst priekšstata par to, kāda būs pašvaldības struktūra, kā tiks pārvaldīts novads. Lai arī pirms diviem gadiem ir izstrādāts pašvaldību apvienošanās projekts Gulbenes novada izveidei 124 lappušu biezumā, tomēr tas uzskatāms tikai par vīziju.
“Es domāju, ka šis projekts ir derīgs kā sākuma starts jaunajam novadam,” “Dzirkstelei” saka Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Antaņevičs, kura vadītajai pašvaldībai bija uzticēts izstrādāt Gulbenes novada izveides projektu.
J.Antaņevičs saka, ka novada pārvalde un politika būs atkarīga no tā, kādi būs tie novada domē ievēlēto “politiķu gudrie prāti”.
Visu rajona pašvaldību vadītāji ir balsojuši par šo projektu un savulaik atzinuši par gana labu. To “Dzirkstelei” atgādina Gulbenes rajona padomes juriste un novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale.
Jaunievēlētā novada dome – 17 deputāti – šo projektu “var neņemt galvā, visu darīt pa savam un neviens viņus par to nevarēs vainot”. Esot skaidrs, ka deputāti ievēlēs domes priekšsēdētāju, taču neesot iespējams prognozēt to, vai vadītājam būs vietnieki un cik tādu būs, vai izpilddirektoram būs vietnieki, kādas un cik nodaļas būs pašvaldībā. “Kad rakstīja projektu un ieskicēja veidojamo novada domi, tad vēl nebija sākusies ekonomiskā krīze,” saka V.Kravale.
Kur bāzēsies novada dome?
Uz kuras pašvaldības – rajona padomes vai Gulbenes pilsētas domes – bāzes veidosies Gulbenes novada dome? “Tas netika izrunāts rajona pašvaldību apvienošanās projektā,” “Dzirkstelei” saka Gulbenes rajona padomes izpilddirektore Guna Švika. Viņa uzsver – kadru jomā “novada domi veidos visas pašvaldības kopā, jo var būt labs speciālists pagastā, pilsētā un rajonā”.
Tehniskajā ziņā novada dome veidošoties noteikti ēkā, kurā zem viena jumta jau tagad atrodas gan rajona padome, gan pilsētas dome. Šī ēka ir pašvaldības īpašums. Rajona padomei ir, ko dot novadam, piemēram, interneta serveri.
Tomēr G.Švika uzsver, ka novada dome nebūs iedomājama bez pārvaldēm katrā pagastā un pilsētā.
Tajā pašā laikā būšot jānodala, kuras funkcijas varētu novadā veikt vienoti un kuras jānodrošina katrā pārvaldē. Tāda, piemēram, ir sociālā palīdzība. “Kā tas viss būs, tas jāizvērtē jaunajai Gulbenes novada domei,” saka G.Švika.
Ko darīs pārvaldnieks?
Taču pilnīgi skaidrs ir tas, ka jaunizveidojamajā novadā būs 14 pārvalžu vadītāji, kas darbosies katrs vienā no pagastu vai pilsētas teritorijām. “To paredz likums “Par pašvaldībām”,” uzsver V.Kravale. Pārvaldes vadītājs būs izpildinstitūcijas pārstāvis, saimniecisko jautājumu risinātājs. Viņš pieņems darbā un būs tiesīgs arī nepieciešamības gadījumā atlaist no darba pārvaldes darbiniekus, atbildēs par pārvaldē sniedzamo pakalpojumu un informācijas pieejamību un kvalitāti. Pārvaldes vadītājs iesniegs novada domes izpilddirektoram tālākai virzīšanai ikgadējo pārvaldes funkcionēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu pieprasījumu un savas kompetences ietvaros rīkosies ar piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī atbildēs par to izlietojumu.
Pārvaldes vadītājs nedrīkstēs būt attiecīgās novada pašvaldības domes deputāts. Tādējādi šobrīdējiem rajona pašvaldību vadītājiem ir reāla iespēja saglabāt savu darbavietu mazliet citā statusā, ja nav vēlmes kandidēt novada domes vēlēšanās vai, ja neizdosies iekļūt novada domē.
Pārvaldes vadītāju pēc novada domes izpilddirektora ieteikuma apstiprina deputāti. Pārvaldnieks atradīsies tiešā novada domes izpilddirektora pakļautībā.
Kas vēl strādās pārvaldē?
Saskaņā ar Gulbenes rajona pašvaldību apvienošanās projektu katra pagasta un Gulbenes pārvaldē būs vajadzīgs daudz speciālistu. Bez pagasta/pilsētas pārvaldes vadītāja darbā pieņemt paredzēts arī sekretāru – lietvedi, sociālos darbiniekus (atbilstoši normatīvajiem aktiem un novada nolikumam), bāriņtiesas priekšsēdētāju, dzimtsarakstu nodaļas vadītāju (atbilstošs slodzes lielums), grāmatvedi (vai vairākus atbilstoši novada administrācijas nolikumam), kasieri vai kasierus, tehnisko direktoru un citus tehniskos darbiniekus atbilstoši pilsētas/pagasta administrācijas struktūrai un tehniskās nodaļas nepieciešamībām, zemes ierīkotāju (var būt viens pa vairākām teritorijām), lauksaimniecības konsultantu, saimnieciskos darbiniekus (apkopējus, sētniekus), sporta darba organizatorus.
Paredzams, ja attiecīgajā teritorijā nav pilnas slodzes darba kādam speciālistam, tad viens cilvēks var apvienot vairākus pienākumus attiecīgajā teritorijā vai attiecīgais speciālists apkalpo vairākas teritorijas. Katrs gadījums tiks izvērtēts atsevišķi. Darbinieku skaits pagastu pārvaldēs varētu atšķirties atkarībā no teritorijas lieluma, iestāžu skaita un veicamā darba apjoma.
Par tehnisko nodrošinājumu
“Lai nodrošinātu operatīvu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, pagasta/pilsētas pārvaldēm jābūt nodrošinātam ar mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošu biroja un datortehniku – ar telefonu, faksu, mobilo telefonu, ar kopējamo mašīnu, ar datoriem un printeri, skeneri, interneta pieslēgumu un pakalpojuma centra rīcībā jābūt vismaz vienai vieglajai automašīnai,” rakstīts Gulbenes rajona pašvaldību apvienošanās projektā.
Tieši tāpēc, izveidojot novadu, pagasta pārvaldē un attiecīgajā teritoriālajā vienībā esošo iestāžu rīcībā būtu jāpaliek tam autotransportam, kas te ir pirms pievienošanās novadam. Projekta autors – Rankas pagasta padome – nākotni redz ideālu: “Izmantojot pieejamās informācijas tehnoloģijas un komunikāciju iespējas, jebkura pilsētas/pagasta pārvalde spēs apkalpot novada iedzīvotājus neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.”
Novadā paredzēti arī vairāki pakalpojumu punkti – vietas, kur tiek nodrošināti atsevišķi pakalpojumi, piemēram, Letes, Ozolkalns, Pilskalns, Krapa, Daukstes, Sinole, Kalniena, Stradi, Stāķi, Vecaduliena.
Visās pagasta/pilsētas pārvaldēs iedzīvotāji
varēs saņemt šādus pakalpojumus
norēķināties par pašvaldības pakalpojumiem;
veikt noteikto nodokļu un nodevu maksājumus;
iesniegt iesniegumus, sūdzības, priekšlikumus un saņemt atbildes uz tiem;
risināt sociālos jautājumus un saņemt sociālo pabalstu izmaksas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kārtībā;
apliecināt darījumus, saņemt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā un mantojuma aizsardzību, kā arī veikt citus darījumus Bāriņtiesu likumā paredzētajā kārtībā,
kārtot aizbildnības, aizgādnības un adopcijas un ar audžuģimenēm saistītos jautājumus;
saņemt informāciju un konsultācijas par pašvaldības darbību;
veikt laulību, dzimšanas, miršanas reģistrāciju un apliecību saņemšanu;
veikt civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjaunošanu, papildināšanu, labošanu, anulēšanu vai maiņu;
deklarēt dzīvesvietu;
saņemt nepieciešamās izziņas;
iepazīties ar domes lēmumiem.
