Pienācis pēdējais brīdis, kad nepieciešams pārbaudīt savu peldlīdzekļu tehnisko, vizuālo un patiesi reālo stāvokli, lai pēkšņi nerastos nepatīkama situācija brīdī, kad visam ir jānotiek.
Pirms kāpjam laivās
Grozījumi makšķerēšanas noteikumos ļauj no 1. maija sēsties dažāda materiāla un veida peldlīdzekļos un mēģināt nokļūt, kur sirds vēlās. Taču ir lietas, ko derētu atcerēties. Pirmkārt, turpinās pilnīgs zandartu makšķerēšanas liegums. Tos drīkstēs ķert tikai no 1. jūnija. Dzirdēju, ka vienam otram radusies pārliecība, ka no maija ķert plēsoņas aizliegts ar dzīvo zivtiņu. Varbūt kaut kur kuluāros tāda doma briest, bet šogad tas noteikti vēl nebūs spēkā, tātad šī «pasaciņa» nav patiesa.
Atļaujai makšķerēt no laivām ir savi plusi un mīnusi. Plusi varētu būt tādi, ka tikko nārstojušo līdaku ikrus makšķernieki nesamīcīs vai arī tas tiks izdarīts mazāk, bradājot pa piekrastes joslu, kur plēsoņas parasti nārsto. Tas pats attiecas arī uz citu zivju sugām, kas nārsto pavasara saules ietekmē un tuvu krasta līnijai. Ar laivām daudz vieglāk piekļūt vietām, kas vēl nav pārklājušās ar zāļu segu, bet zaļie asni tikko sākuši parādīties. Tur plēsoņām ir laba slēpšanās, ķerot mazās zivtiņas, jo tās arī pavasarī nemēdz uzturēties dziļākos ūdeņos, kur vēl valda pērnās ziemas aukstums.
Jāņem vērā arī ne pārāk patīkama lieta, par ko berzē rokas «maliķi». Tā kā pārsvarā visas zivis pašreiz uzturas piekrastes siltākajos saules apsildītajos ūdeņos un ir makten aktīvas barības meklējumos, maluzvejniekiem lielas iespējas uz labu ķērienu, dažādās vietās ieliekot nelielus murdus, tīklus, nakts šņores un nakts aizsegā «pacilājott» trīsstūra «platekrāna televizorus». Joprojām apbrīnoju veikalus, kas tirgo šīs aizliegtās mantiņas, taču, lai tas paliek uz bodnieku sirdsapziņas, un varbūt nākamajā dzīvē viņiem būs lemts kļūt par zivīm…
Inventārs – puse veiksmes
Protams, ne tikai zemūdens plēsoņu medniekiem būs privilēģija copēt no laivām. Arī lēnīgais breksis, lielās raudas un ruduļi, līņi un karpas siltumā gozēsies seklajās vietās, un tām būs vieglāk piekļūt.
Inventāra izvēlē svarīgi īpašu uzmanību pievērst spininga kātam. Katram spiningotājam arsenālā būtu jābūt vismaz četriem dažādu garumu un testu copes kātiem. Pirms iegādājamies kārtējo vai pirmo, ir vērts apsvērt biežāk apmeklējamās vietas un tikai tad izdarīt attiecīgus secinājumus. Ja pašam zināšanu bagāža nav pilnīga, iesaku iepirkties copes lietu veikalos, kur jums pārdevējs mācēs paskaidrot, kam noteiktais rīks pielāgots un noderīgs. Ja izvēlaties pirkt uz savu galvu, rēķinieties ar to, ka var nākties, kā tautā saka, «aplauzties» un par savu nezināšanu samaksāt divreiz. Tā saucamie standarta spininga kāti ir ar 10 – 30; 5 – 25; 8 – 25 gramu testu. To garums – 2,70 – 3 metri. Tas būtu zelta vidusceļš, ar ko varētu sākt. Tad dažādas nianses makšķerkāti velcēšanai, «džerkošanai», foreļu copei, makšķerēšanai no laivas, mazām upītēm, spiningi samu ķeršanai un tā tālāk.
Strīds par auklām
Nav nopietnas kaujas starp pīto un monofilo auklu cienītājiem. Katram sava taisnība, un priekšroka dodama ieradumam, pieradumam, aizdomām un praktiskiem secinājumiem. Bija laiks, kad spiningošanai izmantoju tikai monofilo auklu. Cītīgi strīdējos par tās priekšrocībām dažādās situācijās. Pirmkārt, tā ir vismaz sešas reizes lētāka. Ja pareizi uztīta uz spoles un ir pareizā daudzumā, tikpat kā nekad metienā nesametas mezglos. Mazāk bojā spininga gredzenus un, ja vizulis kaut kur ieķeras, parasti plīst mezgla vietā, bet pati paliek «dzīva» visā garumā. Tagad viss apgriezies kājām gaisā, un uz pilnīgi visiem maniem makšķerkātiem ir dažāda resnuma pītās auklas. Pītās priekšrocība ir tā, ka var sajust katru mazāko pieskārienu spininga kātam. Pat tad, ja aukla tiek vilkta pāri zemūdens zāļu kušķim vai nokritušam kokam, tas ļauj izdarīt attiecīgus secinājumus. Bieži vien zivs neņem mānekli, bet ziņkārības pēc pa to uzsit. Ar monofilo auklu to var arī nejust, bet ar pīto spicīte šādu darbību tūlīt parādīs. Kā zināms, pītā aukla nestiepjas, tāpēc katrs mazākais zemūdens pieskāriens būs kā signāls makšķernieka domāšanai.
