Šis avīzes numurs iznāks jau tad, kad Latvijas izlase Pasaules čempionātā hokejā būs aizvadījusi cīņu pret pēdējo apakšgrupas pretinieci – Austrijas komandu, bet es vēl spēles iznākumu nezinu, jo šīs rindas rakstu vēl pirms šīs spēles. Es esmu pārņemta ar fantastiskajām emocijām pēc uzvaras pār spēcīgo Zviedrijas izlasi.
Pēc pirmās spēles sestdien pret Amerikas hokejistiem, kad tika piedzīvots zaudējums, daudziem jau nolaidās rokas un šķita, ka diez vai šajā Pasaules čempionātā mūsējie spēs parādīt ko sakarīgu, taču pirmdienas vakarā Latvijas hokejisti rādīja ļoti meistarīgu un izcilu spēli, pārsteidzot ikvienu līdzjutēju un dāvājot visiem Latvijas iedzīvotājiem patīkamas emocijas.
Šo spēli satraukuma pilna un ar milzīgu interesi vēroju televīzijas ekrānos. Ja lielākā daļa hokeja līdzjutēju pirms spēles ar zviedriem bija gandrīz simtprocentīgi pārliecināti, ka mums nepārspēt šos spēcīgos ziemeļu hokejistus, tad es visas cerības nebiju zaudējusi, man šķita, ka mūsu hokejistiem viss izdosies. Un re – neizšķirts spēles pamatlaikā un papildlaikā un uzvara pēcspēles sitienos! Un Latvijas hokeja fani varēja gavilēt! Domāju, ka ne vienam vien mūsu valsts iedzīvotājam, klausoties, kā tur, Šveicē, skan Latvijas himna, acīs sariesās asaras. Mūsu hokejisti parādīja, ka nav ar pliku roku ņemami, viņi pierādīja, ka ir komanda ar raksturu un ar īstiem hokeja faniem. Vēl jau īsti nezinām, cik tālu šoreiz tiksim, taču šādas skaistas uzvaras atsver visus zaudējumus.
