Gulbenes Brāļu kapos sestdien kopā ar viesiem no Pleskavas piemiņas pasākumā pulcējās aptuveni 200 cilvēku. “Dzirkstele” novēroja, ka jau pie alejas, ieejot Brāļu kapos, partijas “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” pārstāvji garāmgājējiem dāvināja savus siboliskos karodziņus, bukletu par Eiroparlamentu, kur atpazīstams Tatjanas Ždanokas portrets, kā arī pie krūtīm katram piesprauda Uzvaras svētkiem raksturīgo svītroto lentīti.
Uzrunā divās valodās
Starp pasākuma dalībniekiem bija Otrā pasaules kara veterāni, viņu piederīgie, arī mazi bērni. Līdzās amatpersonām no pilsētas domes, rajona padomes un Pleskavas pašpārvaldes pārstāvjiem stāvēja arī pareizticīgo mācītājs, Tēvs Aleksandrs Oļipovs. Gulbenes varasvīri klātesošos uzrunāja latviski un krieviski, pauda vēlmi godināt “tos cilvēkus, kas atdevuši savu dzīvi, lai Otrais pasaules karš beigtos”.
“Mīļie kaimiņi,” savu uzrunu gulbeniešiem sāka Pleskavas apgabala gubernatora vietnieks Dmitrijs Šahovs. Viņš pauda, ka pleskaviešu “šodienas vizīte nav tikai goda atdošana Sarkanās armijas karavīriem, kas piedalījās Eiropas atbrīvošanā no fašisma”. “Mēs vēlamies runāt par nākotni,” uzsvēra viņš, piebilzdams, ka “šodien varam mierīgi tikties un dzīvot”.
Pleskavas rajona pašvaldības vadītājs Vladimirs Šurajevs aicināja gulbeniešus neaizmirst veterānus un apsveica viņus svētkos. Ar Pleskavas rajona pašvaldību Gulbenes rajona padomei ir sadarbības līgums un sadraudzības saites jau piecus gadus.
Mācītājs aizlūdz par upuriem
Tēvs Aleksandrs Oļipovs Brāļu kapos ar dziedājumu un vīraku godāja dusošos karavīrus, svētot viņus un vēlot palikt mūžīgā piemiņā.
Pēc svinīgā brīža Brāļu kapos sagūla ziedi, vainagi. Daži pasākuma apmeklētāji turpat kapu malā izdzēra simboliskos simts gramus degvīna un kopīgi nodziedāja “Katjušu”.
Gulbenes kara veterāni, kas sestdien svinēja savus Uzvaras svētkus, pēc pasākuma Brāļu kapos kopā ar pleskaviešiem turpināja svinības pie klāta galda Vecgulbenes muižā, kur šajās dienās viesojās tūrisma kompāniju delegācija no Krievijas. Savukārt pleskaviešu delegācija vēl apmeklēja arī Brāļu kapus Alūksnes rajona Kalncempjos, lai tur noliktu ziedus un godinātu kritušos.
