“Dzirkstele” turpina pētīt partiju nostādnes dažādos jautājumos. Šoreiz partijas izsaka savu viedokli par infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstības iespējām novadā.
Jāturpina iesāktie projekti
Zaļo un Zemnieku savienības saraksta līdere Sandra Duļbinska uzskata, ka ir jāturpina iesāktie projekti, lai Gulbene būtu skaista pilsēta kā novada centrs un pagasti nekļūtu par nomalēm. Runājot, piemēram, par ceļiem, viņa norāda, ka jāturpina pagastu pieredze, jo pagastos kaut ar nelielu finansējumu ir izdevies ceļus uzturēt un remontēt. “Noteikti ir jāsaplāno ceļu uzturēšanai paredzētais budžets ilgtermiņā, lai iedzīvotājiem būtu zināms, kad kuru ceļa posmu plānots rekonstruēt,” saka S.Duļbinska. Viņa uzskata, ka komunālo saimniecību, kas nav atdota privātās rokās, būtu jāpatur pašvaldībai. “Savukārt tur, kur ir noslēgti līgumi ar firmām par šo pakalpojumu sniegšanu, ir jāpēta tie, lai rastu iespēju ja ne samazināt maksu par pakalpojumiem, tad vismaz nepaaugstināt.”
S.Duļbinska uzskata, ka pašvaldībai jāveicina uzņēmējdarbība, ja ne citādi, tad vismaz nebremzējot. “Šajā grūtajā laikā vajadzētu ļaut cilvēkiem, lai ražo, ko katrs prot, pērk, pārdod. Visiem dienestiem un kontrolēm vajadzētu paiet malā.”
Tautas partijas saraksta līderis Nikolajs Stepanovs uzsver, ka ir jāturpina gan esošie infrastruktūras attīstības projekti, kas jau ir iesākti gan pilsētā, gan pašvaldībās, gan arī jācer, ka tiks atbalstīti jauni projekti. “Runājot par bibliotēkām, skolām, kultūras namiem, labiekārtošanu – kur šis bloks nav līdz šim paspēts sakārtot, būtu jāmēģina kārtot jau novadā. Taču viss, protams, būs atkarīgs arī no ekonomiskā stāvokļa visā valstī kopumā. Var, protams, projektus uzsākt un pabeigt, taču visi šie objekti ir arī jāuztur. Ja to pēc kāda laika vairs nevar izdarīt, tam zūd jēga.” N.Stepanovs uzsver, ka ir arī iespējams ieinteresēt uzņēmējus nākt mūsu novadā. “Novada vadībai ir arī jābūt ļoti aktīvai, risinot visus jautājumus ar reģiona vadību, ar valdību un politiskiem spēkiem, tādējādi mēģinot piesaistīt investorus arī mūsu novadam,” saka N.Stepanovs.
Jāuzklausa visu viedoklis
Partijas “Jaunais laiks” un Pilsoniskās savienības saraksta līderis Andis Caunītis uzsver, ka vispirms ir nepieciešams izstrādāt plānu, ko un kad darīt un sakārtot. A.Caunītis runā par to, ka ir nepieciešams sakārtot ceļus, jāmēģina risināt jautājumus, kas saistīti ar dzelzceļa kustības atjaunošanu, jāstrādā pie ūdenssaimniecības un apkures jautājumu sakārtošanas. “Ir jāplāno arī normāla sabiedriskā transporta kustība,” saka A.Caunītis. Savukārt, lai attīstītos uzņēmējdarbība, viņaprāt, ir jābūt labam un kvalitatīvam teritoriālajam plānojumam. “Visgrūtāk mūsdienās ir mazajiem, jaunajiem un vidējiem uzņēmējiem. Viņus ir nepieciešams iespēju robežās atbalstīt ar telpām, zemi, nevis ierobežot, turklāt visiem uzņēmējiem ir jārada vienādas iespējas, līdz šim tā nenotika,” uzsver A.Caunītis.
Partijas “LPP/LC” pārstāvis Zintis Vībāns norāda, ka vispirms ir jāzina iedzīvotāju viedoklis, ko viņiem vajag, un pēc tam var domāt, ko darīt. “Ja mēs, piemēram, kādā attālā pagastā uzbūvēsim rūpnīcu, vai tur būs, kas strādā? Protams, ja tā būs, radīsies arī vajadzība pēc labākiem ceļiem, sakariem un komunikācijām. Bet var būt arī tā, ka visi iedzīvotāji aiziet prom no kāda mazāka pagasta, vai tad mums tur ir nepieciešamība kaut ko attīstīt?” uzskata Z.Vībāns. Viņš piebilst, ka pašvaldībai ir noteikti jāatbalsta uzņēmēji. Z.Vībāns konkrēti nenosauc, kā to darīt, bet uzsver, ka ir, piemēram, jāiedrošina jaunā paaudze kļūt par uzņēmējiem.
Jāatbrīvojas no birokrātijas
Partijas “Latvijas Atmoda” saraksta līdere Aelita Babule norāda, ka par novada attīstību var runāt vienīgi tad, ja vienoti strādā pašvaldība, uzņēmēji un nevalstiskās organizācijas. “Visā valstī vajadzētu būt vienotai līdzekļu sadalei, nevis tai notikt caur partijām. Pēc tam dažādu jomu speciālistiem novadā ir jāmeklē risinājumi katras konkrētas vietas attīstībai,” saka A.Babule. Viņa uzskata, ka, runājot par novada attīstību, vispirms ir jāsakārto ceļi. “Ja būs sakārtoti ceļi, attīstīsies arī viss pārējais. Iespēju robežās būtu nepieciešams novadā veidot arī izglītības centrus, mēģināt piesaistīt augstskolu filiāles, noturēt šeit mūsu jauniešus,” saka A.Babule. Uzņēmējdarbības attīstībai šī saraksta līdere iesaka rast lielāku brīvību no birokrātiskiem šķēršļiem. Viņa piedāvā arī jaunus risinājumus uzņēmējdarbībā, piemēram, veidot kooperatīvus, pievērsties jauniem ražošanas veidiem.
Priekšroka vietējiem
“PCTVL” saraksta līderis Valdis Bēniņš norāda, ka neko konkrētu solīt viņi nevar, nezinot kādas būs iespējas un finansējums, tomēr viņš norāda, ka šī saraksta pārstāvji visus infrastruktūras attīstības jautājumus risinās, apspriežoties ar cilvēkiem, kas ir viszinošākie. “Lai cik slikti būs, lai cik būs līdzekļu, būs jāmeklē izeja. Diez vai būs iespējams sadalīt līdzekļus vienlīdzīgi, tātad jautājumi būs jārisina, vadoties pēc senā teiciena – lai vilks būtu paēdis un kaza būtu dzīva,” saka V.Bēniņš.
Partijas “Sabiedrība citai politikai” Gulbenes nodaļas preses sekretārs Ivo Gāršnieks, atbildot uz jautājumu par infrastruktūras un uzņēmējdarbības attīstību, e-pasta vēstulē laikrakstam raksta, ka, viņuprāt, noteikti vajag iesaistīties valsts atbalstāmajos māju siltināšanas projektos, kas būtu veids kā iegūt vismaz trīspusēju labumu – vietējam uzņēmējam būtu iespēja strādāt, vietējiem iedzīvotājiem būtu darbs un siltinātās mājas iedzīvotājiem ilgtermiņā būtu ietaupījums uz apkures izmaksām, paaugstinot sava dzīvokļa vērtību. Proporcionāli samazinātos arī nepieciešamās apkures jaudas un mazāk tiktu piesārņota vide. Šīs partijas pārstāvji norāda, ka viņiem ir arī citas idejas ar energoresursiem saistītiem jautājumiem.
