Partijas sola, ka pagasti nekļūs par novada centra aizmirstām nomalēm
Šoreiz “Dzirkstele” interesējās, kā partijas saredz katra pagasta identitātes saglabāšanu, pagastiem iekļaujoties vienotā novadā, kas būtu jādara, lai īpaši mazie pagasti nekļūtu par visu aizmirstām nomalēm.
Noteicošās – garīgās vērtības
Zaļo un Zemnieku savienības saraksta deputātu kandidāts Gunārs Ciglis domā, ka novada identitāti būs iespējams saglabāt nevis ar ekonomiskām, bet garīgām vērtībām. “Strādājot Litenes pagastā, lielu vērību pievērsām pagasta atpazīstamībai, piemēram, izveidojām pagasta ģerboni. Lielākā nauda, ko jau esam ielikuši novada kopējā katlā, ir arī litenieša Jāņa Zvaigznes grāmata “Kas ir Litene?”. Ceram, kā nākotnē taps grāmata arī par sociālisma periodu Litenē. Ja izdosies saglabāt visus mākslinieciskās pašdarbības kolektīvus un vecākās paaudzes aktivitātes, tad pagasta identitāte novadā arī būs, jo vecākie ļaudis ir tie, kuri šo identitāti nodod tālāk bērniem un jauniešiem. Tas ir būtiski, lai pirmklasnieks, aizbraucot, piemēram, uz sporta sacensībām, ar lepnumu saka, ka viņš ir no Litenes,” saka G.Ciglis. Runājot par ekonomisko identitāti, G.Ciglis norāda, ka novadā pašvaldībām jābūt vairāk vai mazāk vienādām. “Mani uzmanīgu dara savulaik izstrādātais pagastu apvienošanas projekts, kurā bija norādīts ka Gulbenes novadu veido Gulbenes pilsēta un četri novada attīstības centri – Lejasciems, Lizums, Ranka un Jaungulbene. Es uzskatu, ka ir jāattīsta katra pagasta teritorija, nedodot priekšroku tikai šiem centriem,” saka G.Ciglis. Viņš uzskata, ka savulaik Litene novadam jau ir devusi daudz, izveidojot reģionālo Malienas atkritumu poligonu. “Tas nav objekts ar pozitīvu auru, bet ar apkārtējiem novadiem mēs varētu realizēt vēl kādu citu kopīgu projektu. Par Litenes identitāti liecinātu, ka Litene ir starpnovadu centrs,” pauž G.Ciglis.
Vēlēšanas bija jāatceļ
Partijas “Latvijas Atmoda” deputātu kandidāte Olita Keibeniece uzskata, ka pašreizējā valsts ekonomiskās krīzes situācijā pašvaldību vēlēšanas vispār bija jāatceļ kā taupības ierocis, jo vēlēšanu organizēšanā tiek izlietoti lieli līdzekļi. “Mēs neviens neko cilvēkiem šodien nevaram garantēt un solīt, jo naudas ir tik, cik ir. Neviens pašvaldībās šobrīd nopietni nestrādā, tikai gaida vēlēšanas, lai pēc tām visu noveltu uz novadu. Ja cilvēki domā, ka 17 jaunievēlētās novada domes deputāti kaut ko izmainīs, viņi maldās. Ir no svara, kāda būs novada atdeve, bet kaut ko veidot veidošanas pēc – tas nav vajadzīgs. Arī par pagasta indentitāti varēsim nerunāt, ja tajā nebūs skolas. Tad viss, kas būs ārpus desmit kilometru rādiusa ap Gulbeni, būs nomale,” saka O.Keibeniece.
Vajadzēs būt godīgiem
Tautas partijas saraksta pārstāvis Raitis Apalups norāda, ka novadā nevienai pašvaldībai nedrīkst nodarīt pāri. “Lai gan tas nav viegli, bet būs jāsamēro vajadzības un viss precīzi jāizsver, nedrīkst skatīties pēc deguniem. Būs vajadzīga liela gudrība, pieredze un galvenais – godīgums, jo deputāti nedrīkstētu būt citādāki. Tāpēc, ka esmu no Stāmerienas pagasta, man nav tiesību visu vilkt tikai uz Stāmerienas pusi. Visam jānotiek ar saprātu. Arī šodien, būdams kalnenietis, bet vadīdams Stāmerienas pagastu, es nerīkojos tikai kalneniešu interesēs,” saka R.Apalups. Viņš uzskata, lai nezustu pagasta identitāte, ikvienā pagastā ir jāsaglabā viss, kas tajā ir – gan izglītības, kultūras un medicīnas iestādes, gan tūrisma objekti, lai tās pašvaldības, kas ir mazākas un atrodas tālāk no novada centra, nekļūtu par nomali.
Sola rast optimālo variantu
Partijas “Jaunais laiks” un Pilsoniskās savienības saraksta pārstāvis Ivars Kupčs ir pārliecināts, ka katrā pagastā ir kaut kas savs, gadu gaitā izveidojies, tāpēc šī identitāte nepazudīs arī pēc apvienošanās. “Visu uz novada centru pārnest nevarēs. Daudz kas paliks šajos pakalpojumu centros tāpat kā līdz šim, bet, ja būs līdzekļi, tad tos varēsim ieguldīt šo centru tālākā attīstībā. Šobrīd konkrēti pateikt, kā viss notiks, nav iespējams. Kādi būs pakalpojumu centru prioritārie jautājumi, arī šobrīd nav pasakāms. Ceru, ka novada domi veidos ne vienas, bet daudzu partiju pārstāvji, kuriem katram ir savs viedoklis. Tos saliekot kopā, varēsim rast optimālo variantu, ko mēs īsti gribam,” saka I.Kupčs.
Arī partijas “Sabiedrība citai politikai” deputātu kandidāte Sarmīte Zvirgzdiņa pagastu identitāti saskata skolu saglabāšanā. Finansējums būs jāatrod kultūras namu, muzeju un citu kultūras vērtību saglabāšanai pagastos, lai tās būtu interesantas ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī iebraucējiem un nesamazinātos tūristu pieplūdums. ”Domāju, ka pagastu identitāte nezudīs, ja pareizi tiks dalīts finansējums,” saka S.Zvirgzdiņa.
Jāsaglabā nosaukums
Partijas “LPP/LC” pārstāvis Dzintars Poļaks uzskata, ka par identitāti liecinās katra pagasta kā apdzīvotas vietas nosaukuma saglabāšana novadā, kā arī cilvēki, kuri tur dzīvo. “Katram pagastam ir savs patriotisms, ko nevajadzētu zaudēt. Identitāte saglabāsies arī caur teātri, kultūru, sportu, jo novads neizjauks aktīvās ģimenes, kas iesaistās šajās aktivitātēs. Arī katrs pagasts ir viena liela ģimene. Nedomāju, ka, izveidojot novadu, būs vairāk novārtā atstātu vietu. Nomales attīstīsies vēl vairāk, ņemot vērā situāciju valstī,” saka Dz.Poļaks.
“PCTVL” saraksta līderis Valdis Bēniņš pauž, ka esot grūti atbildēt, kā pagasti saglabās savu identitāti novadā. Viņš norāda, ka katrā pagastā jāsaglabā kultūrvēsturiskie objekti, jāveicina tūrisms, jārada kultūrvide, novada deputātiem jāieklausās visu pagastu iedzīvotāju pieredzē un viedokļos. “Ir būtiski, kas dzīvos pagastos. Ir jārada vide, lai pagastos atgrieztos jaunieši, lai tur nedzīvotu tikai gados veci cilvēki. Ja mēs neveicināsim jauniešu atgriešanos savās dzimtajās mājās, tad būs slikti,” saka V.Bēniņš.
