Pēdējās nedēļās asas diskusijas norit par tā dēvētajām “māmiņu algām”. Valdība bija plānojusi pabalstu apcirpšanu. Pašlaik gan valdība cer rast finansējumu, kas ļautu “māmiņu algu” samazināšanai noteikt pārejas periodu. Tikai pirms nedēļas valdība teica, ka pabalstus apcirps jau 1.jūlijā, taču tagad to nolēmusi darīt ar nākamā gada 1.maiju. Savukārt galīgo lēmumu par izmaiņām attiecībā uz bērna piedzimšanas pabalstu un valsts pabalsta izmaksāšanu pieņems pēc nedēļas.
Bet stāsts šoreiz nav par izmaiņām datumos, kad tiek paredzētas izmaiņas to vecāku maciņos, kuriem ir mazuļi vai tie drīz nāks pasaulē, vai tikai tiek plānots par to, ka stārķim būtu jāapciemo jauns pāris. Neizpratni un pat nepatiku izraisa interneta komentētāji, kuri, kā var nojaust, ne pa jokam ir iekarsuši diskusijās par tā dēvētajām “māmiņu algām” un pabalstiem, kurus saņem jaunie vecāki. Daļa, protams, ir par to, ka māmiņām, kuras godīgi maksājušas nodokļus, pienākas tādas “māmiņu algas”, kāds viņas ir nopelnījušas, savukārt citi izgāž savu žulti, norādot, ka bērniem jādzimst ne jau naudas dēļ.
Protams, ja es būtu topošā māmiņa, arī es vēlētos saņemt visu, kas man pienākas, bet valstī situācija ir tāda, kāda tā ir. Un ko lai dara bezdarbnieki, kuri, lai arī varbūt ne visi, bet tomēr arī ir maksājuši nodokļus un tagad bezdarbnieka pabalsta pagarinātajos mēnešos saņems tikai 45 latus? Kā lai izdzīvo ar tik “lielu” naudu? Un atrast darbu ir ļoti sarežģīti. Viņi taču arī ir cilvēki, kuriem ir jādzīvo un jāmaksā gan rēķini, gan bērni jāpabaro un jāskolo, gan arī ēst jānopērk. Vai šoreiz viņiem nebūtu jābūt tiem, kas protestē visvairāk?
