Guntars Indriksons, Stāmerienas pagasta padomes izpilddirektors: – Pirmkārt, pašreiz vēl nevienam nav skaidrs, kāds būs novada modelis, tā šobrīd ir vislielākā problēma. Kandidāti jau var savās programmās solīt daudz ko, bet naudu taču dod no augšas, un, kamēr nav skaidrs, kas notiks ar naudu augšā, neko nevar paredzēt, ko varēs darīt šeit. Kāda būs situācija valstī, cik daudz būs naudas, tik arī kaut ko varēs darīt. Es uzskatu, ka vispirms būtu jāsakārto ceļi. Gribētos, lai tie tiek sakārtoti vismaz tā, lai pa tiem var normāli braukt. Runājot, piemēram, par komunālo maksājumu izmaksu samazināšanu, nesaprotu, uz kā rēķina to var izdarīt. Uzskatu, ka tas nav reāli, jo izmaksas neko daudz nav kritušās. Protams, jo visas komunikācijas šobrīd ir labāk sakārtotas, jo turpmāk tur būs jāiegulda mazāk. Uz sakārtotas infrastruktūras bāzes varētu attīstīties arī uzņēmējdarbība, taču diemžēl nevienam vairs nav vajadzīga saražotā produkcija. Vispirms būtu jāatrod, kur saražoto likt, jo mēs paši patērēt nekā vairs nevaram. Savulaik bija saradies ļoti daudz celtniecības firmu, bet kā viņiem tagad iet? Tas pats attiecas arī uz zemniekiem. Viss būs atkarīgs no tā, cik būs patērētāju.
Ieva Bērziņa, Tirzas sociālās un veselības aprūpes nama “Doktorāts” vadītāja : – Domāju, ka visā novadā visiem vienādi pievērst uzmanību nevarēs un būs jāizvirza prioritātes. Katram cilvēkam un katrai partijai tās ir savas. Tie, kas tiks pie stūres, katrs striķīti vilks uz savu pusi, domāju, ka šī reize arī nebūs izņēmums. Taču es gribētu, lai šie cilvēki ir maksimāli godīgi un izturas tā, kā viņi grib, lai pret viņiem izturas gan bērni, gan vecie cilvēki, gan jaunās ģimenes, gan zemnieki. Es pati, protams, gribētu, lai vairāk domā par vecā gadagājuma cilvēkiem, bet tas nebūs īsti godīgi, jo visvairāk būtu jādomā par ne sevišķi turīgām ģimenēm. Prioritātei jābūt jaunatnei, protams, nevajadzētu aizmirst arī par vecajiem cilvēkiem. Tas būtu tikai normāli, ja, piemēram, Tirzā tiktu saglabāts aprūpes nams, ja esošajos pagastos tiktu saglabātas skolas, kur bērniem mācīties. Jaunajiem domes deputātiem ir jādomā arī par to, kā novadā attīstīt ražošanu. Ja nebūs ražošanas, ja būs tikai pārdošana, valstī nekad nebūs pārticības. Turklāt ražošana ir jāattīsta maksimāli tuvu cilvēku dzīvesvietām, lai cilvēkiem nevajadzētu klaiņot pa pasauli darba meklējumos.
Vita Krūmiņa, “Lejas aptiekas” vadītāja: – Manuprāt, veikalu mums pietiek, mēs tikai pērkam un pārdodam, mums vajadzētu attīstīt ražošanu, atbalstīt lauksaimniekus, jo lauki taču mūs baro, bet pašreiz tie ir galīgi iznīcināti. Būtu nepieciešams vairāk atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, samazināt visas milzīgās kontroles. Arī nodokļu politika ir nepareiza, lielie nodokļi izputina visus mazos un vidējos uzņēmumus. Jaunajiem deputātiem būtu jāmēģina cīnīties par nodokļu samazinājumu. Būtu jānovērš arī korupcija, negodīgā un nevienlīdzīgā attieksme pret dažādiem uzņēmējiem. Gribētos, lai visiem uzņēmējiem būtu vienādas iespējas, nevis lai vienam ir mazāka ietekme uz pašvaldības vadību un citam lielāka. Taču tā droši vien diemžēl nekad nebūs. Cilvēkiem būtu ļoti svarīgi, lai tiktu sakārtoti ceļi, visi komunālie pakalpojumi, lai pašvaldība vismaz kaut kādā veidā mēģinātu samazināt šo pakalpojumu izmaksas. Protams, viss būs arī atkarīgs no partijām un viņu prioritātēm. Šiem cilvēkiem būtu jādomā, kā attīstīt ne tikai novada centru, bet arī neaizmirst par nomaļākajiem pagastiem.
