Pirms kāda laika esot Rīgā, man nācās piedzīvot ne sevišķi patīkamu ainu. Ejot pa ielu, man pēkšņi klāt pienāca kāda manāmi iereibusi jauniete un sāka ļoti ātri stāstīt savu sakāmo.
Jauniete man stāstīja, ka viņai ir dzimšanas diena un viņa ar draugiem esot to svinējusi, taču nu jau draugi esot devušies prom. Savukārt viņai tagad kaut kur esot vajadzējis braukt, bet viņa nejauši esot aizcirtusi ciet mašīnas durvis un atslēgas palikušas mašīnā. Tagad viņai esot jātiek pakaļ rezerves atslēgām uz otru Rīgas galu pie mammas, tādēļ viņa lūdza iedot 20 santīmus sabiedriskajam transportam. Lai arī man nav žēl 20 santīmu un citā situācijā es tos noteikti būtu arī iedevusi, tomēr man šīs meitenes stāsts likās gaužām neticams un es viņai ieteicu labāk doties pagulēt. Jauniete nikni apcirtās un jau pēc brīža pievērsās citai sievietei, kas gāja aiz manis. Iespējams, ka kāds viņai arī noticēja un naudu iedeva un varbūt šādi viņai izdevās dabūt naudu arī no vairākiem cilvēkiem.
Lai arī tiešām šis meitenes stāsts, visticamāk, bija klajš izdomājums, par laimi, viņa tobrīd nebija izšķīrusies par labu zagšanai vai laupīšanai, taču domāju, ka cilvēkiem ir jākļūst arvien uzmanīgākiem. Ja Gulbenē mums varbūt par to vēl arī nav jāuztraucas, tad lielās pilsētās tā jau ir diezgan liela problēma un droši vien kļūs vēl lielāka. Policijas darbinieki jau arī iesaka cilvēkiem būt īpaši piesardzīgiem un sargāt savas mantas. Jāpiekrīt jau vien ir – lieka piesardzība nevienam nekad nav nākusi par ļaunu, jo īpaši šajā laikā.
