Dzirkstele.lv
Atzīmējot konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas 32. gadadienu, Rīgas pilī Valstiskuma balvu saņēma mecenāts, Vītolu fonda dibinātājs Vilis Vītols. Tradicionāli 21. augustā Rīgas pils Svētku zālē, kur tika sveikts balvas saņēmējs un viņa kundze Marta, pulcējās Latvijas vadošie politiķi, kā arī agrākie Augstākās Padomes deputāti, kas 1990. gada 4. maijā pieņēma Neatkarības deklarāciju un 1991. gada 21. augustā likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”.
Palīdzēt tiem, kam mazāk laimējies
“No visas sirds pateicos par man piešķirto lielo pagodinājumu. Šādos brīžos mēs nedrīkstam kļūt iedomīgi. Šie brīži ir pazemībai – lai atcerētos, ka apbalvojums nav tikai apbalvotā nopelns, bet gan daudzu draugu, kolēģu, atbalstītāju, domubiedru un arī ģimenes nopelns,” saņemot balvu, pateicībā sacīja V.Vītols.
Vilis Vītols dzimis 1934. gadā Rīgā. Mūža lielāko daļu pavadījis Venecuēlā, kur sekmīgi izvērsis uzņēmējdarbību būvniecībā. Latvijā atgriezies 1999. gadā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Mecenāts uzsvēra, ka kopš jaunības dienām viņam ir bijušas divas apņemšanās. “Pāri visam tā bija apņemšanās atgriezties tēvzemē, tiklīdz tas būs iespējams.” To V.Vītols kopā ar sievu Martu īstenoja 1999. gadā – pēc 55 gadu trimdinieka dzīves, kurā V.Vītols bija ļoti sekmīgs uzņēmējs. Turklāt Vītolu ģimenē ir izaudzināti pieci bērni, četri dzīvo un strādā Latvijā. Otra apņemšanās bija palīdzēt tiem, kuriem mazāk laimējies. V.Vītols šo dzīves noteikumu ir mācījies, pirmkārt, no saviem vecākiem. Pateicības runā viņš minēja, ka, atgriezies Latvijā, ziedojis dažādiem mērķiem, taču drīz vien nonācis pie secinājuma, ka vispareizākais būtu ziedot Latvijas jauniešu izglītībai. Tā 2002. gadā kopā ar domubiedriem nodibināts Vītolu fonds, kurā pats ieguldīja vienu miljonu latu (1,4 miljoni eiro). Fonds izvirzīja par uzdevumu palīdzēt bērniem un jauniešiem, kuri labi mācās un kuriem ir apgrūtināti sociālie vai materiālie apstākļi. 2002. gada augustā finansiālo palīdzību saņēma 75 jaunieši, bet 2023. gadā atbalstāmo stipendiātu skaits sasniedz 850. Kopējais stipendiātu skaits ir 4683.
Fonda mērķim – stipendiju veidā palīdzēt talantīgiem jauniešiem – pievienojušies vairāk nekā 400 pastāvīgo ziedotāju, turklāt katru gadu fonds saņem aptuveni 1000 vienreizēju ziedojumu. Vairāk nekā pieci procenti no ziedotājiem ir bijušie fonda stipendiāti.
Atbalsta Latvijā studējošos
Sveicot V.Vītolu, Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica: “Es ticu, ka vecākiem lūst sirds, kad jāizvēlas starp izglītību un ikdienas vajadzībām. Protams, te būtu daudz darāmā gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī uzņēmumiem. (..) Balvas saņēmējs ar saviem domubiedriem ne tikai dod jaunietim labas nākotnes būvniecības pamatakmeņus, bet arī mazina sirdssāpes. Un tā ir laimīgāka Latvija. Ar savu darbību tieši vai netieši balvas laureāts aicina mūs mācīties. Un jāmācās ir ne tikai jauniem, spožiem studentiem, bet ikvienam no mums. Arī man.”
V.Vītols sacīja, ka fonds atbalsta tos jauniešus, kas studē Latvijas augstskolās. “Tā ir drausmīga kļūda, ka vecāki tūlīt pēc vidusskolas sūta savus bērnus studēt ārzemēs. Mūsu universitātes ir pietiekami labas. Ja kāds ļoti grib mācīties ārzemēs, tad to var darīt maģistrantūrā vai doktorantūrā, bet bakalaura studijas pilnīgi noteikti vajag šeit pat.”
Brīdināja par gaidāmo karu
Godinot V.Vītolu, godā tika celts viņa 2005. gadā dibinātais Kokneses fonds, kas īsteno Likteņdārza projektu – pie Kokneses uz Daugavas salas izveidojis piemiņas vietu tiem, kuri gājuši bojā pagājušajā gadsimtā totalitārajos režīmos.
Vēl tika atzīmēta V.Vītola publicista asredzība. Proti, 2016. gadā iznāca viņa grāmata “Pārdomas par Krieviju”, kurā nepārprotami sabiedrība tika brīdināta par Putina Krievijas agresīvo politiku un gaidāmo karu, kas pilnā mērā atklājās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā.
Pieminēt vēsturiskos notikumus, kad pirms 32 gadiem Krievijā notika militārais pučs un pasaule sāka atzīt Latvijas un citu no Padomju Savienības atbrīvojušos valstu neatkarību, ierosināja biedrība “4. maija deklarācijas klubs”. Tā arī iedibināja Valstiskuma balvu, kas šogad pasniegta trešo reizi. Iepriekš to saņēma mācītājs Juris Rubenis un dzejnieks Knuts Skujenieks.
— Gaitis Grūtups
No Viļa Vītola grāmatas “Pārdomas par Krieviju”
“Interesanti novērot, kā Putina Krievija draud ar kodolkaru un kā šie draudi laika gaitā ir mainījušies. Garais mūžs man atļāva piedzīvot visu Aukstā kara periodu. Tolaik katra no pusēm lika saprast otrai: mēs lietosim kodolieročus, ja jūs mums uzbruksiet. Putins ir gājis soli tālāk. No viņa nāk vēsts: mēs lietosim kodolieročus, ja jūs aizstāvēsieties.”
“Tagad Putins atklāti draud Baltijas valstīm un pat militārajai apvienībai NATO. Nav runa tikai par draudiem, faktiski karš jau ir sākts. Pirms Krievija plāno militāru uzbrukumu, tā gaida, lai Eiropa kļūtu vājāka (Krievija uzbrūk tikai vājākam kaimiņam). Šāda situācija viegli var rasties: islāms un nelegālie iebraucēji turpinās vājināt Eiropu. Tāpat iekšējās sīkās nesaskaņas starp Eiropas valstīm. Eiropieši nespēj saprast, ka tiem nepieciešama viena, kopīga armija un ārpolitika. Tā turpina uzturēt 28 armijas, kas katra atsevišķi nav spējīga pretoties Krievijai.”
“Eiropas vājumu arī vairo demogrāfiskā situācija, kuras bīstamību eiropieši tāpat nav sapratuši. Latvijā, kur šī problēma ir visakūtākā no visām ES valstīm, attiecībā uz demogrāfiju valdošās aprindas ir burtiski kurlas. Demogrāfija kā prioritāte Latvijas valdībai pastāv tikai deklarācijās un plānos, bet daudzbērnu ģimenēm nepieciešamais morālais un materiālais atbalsts kā nenāk, tā nenāk…”
“Eiropas vājumu palielina arī pārtikušu cilvēku saprotama vēlēšanās neriskēt ar savu labklājību, iesaistoties karā, kur nu vēl karā ar kodolieročiem! Jo ieroči kļūs postošāki, jo apzinīgo cilvēku vēlēšanās karot būs mazāka. Tā beigās var nonākt pie situācijas, kad padošanās šķitīs vienīgā alternatīva.”
grāmata izdota Jāņa Rozes apgādā 2016. gadā.
